Standarta EN ISO 12100 piemērošanas joma aptver visu mašīnas dzīves ciklu — projektēšanu, ražošanu, ekspluatāciju, modernizāciju un ekspluatācijas pārtraukšanu.
Riska novērtēšanas process sākas ar mašīnas ierobežojumu noteikšanu (izmantošanas mērķis, ekspluatācijas apstākļi, lietotāji).
Šis process ietver projektēšanas risinājumus, tehniskos pasākumus (aizsargbarjeras, bloķēšanas ierīces, avārijas apstādināšanu), kā arī procedūras un individuālos aizsardzības līdzekļus, un visam tam ir jābūt dokumentētam.
Mašīnu un iekārtu drošība ir neatņemama daļa no jebkuras rūpnieciskās darbības, kurā ar mašīnu un iekārtu lietošanu saistītie riski var radīt nopietnas sekas gan darbiniekiem, gan uzņēmumam. Analīze saskaņā ar standartu EN ISO 12100 ir galvenais instruments, lai novērtētu un samazinātu ar mašīnu un iekārtu lietošanu saistītos riskus.
Riska analīze saskaņā ar standartu EN ISO 12100 ir sistemātisks process, kurā tiek identificēti apdraudējumi, novērtēti un ieviesti pasākumi to samazināšanai līdz pieņemamam līmenim. Šis process ietver potenciālo apdraudējumu avotu analīzi, kā arī to seku un rašanās varbūtības novērtējumu. Standarts EN ISO 12100 ir viens no svarīgākajiem saskaņotajiem standartiem mašīnbūves jomā.
EN ISO 12100 nosaka galveno terminoloģiju, principus un metodes drošības nodrošināšanai mašīnu projektēšanas posmā. Šī standarta galvenās piemērošanas jomas:
Terminoloģija, kas saistīta ar mašīnu un iekārtu drošību.
Drošu mašīnu projektēšanas principi.
Briesmu identificēšanas un risku novērtēšanas metodes.
Ieteikumi par risku novērtējumu dokumentēšanu un pārbaudi.
Standarta piemērošanas joma un izmantošana
Standarts EN ISO 12100 tiek piemērots visā mašīnas dzīves ciklā — no projektēšanas un ražošanas līdz ekspluatācijai un ekspluatācijas pārtraukšanai. Tas attiecas gan uz jaunām, gan modernizētām mašīnām un nodrošina sistemātisku pieeju risku novērtēšanai un samazināšanai.
Risku analīze saskaņā ar standartu EN ISO 12100: risku novērtēšanas process.
1. solis: Noteikt ar iekārtu saistītos ierobežojumus.
Pirmais solis risku analīzē saskaņā ar standartu SFS-EN ISO 12100 ir ar mašīnu saistīto ierobežojumu noteikšana, tostarp tās paredzēto izmantošanu, ekspluatācijas apstākļus un lietotāju grupas. Ir svarīgi ņemt vērā visus faktorus, kas ietekmē drošību, piemēram:
· Paredzamie ekspluatācijas apstākļi.
· Prasības lietotājiem.
· Vides apstākļi.
2. solis: Briesmu identificēšana
Nākamais solis ir ar mašīnas lietošanu saistīto briesmu identificēšana. Šis process ietver visu iespējamo briesmu avotu analīzi, tostarp mehāniskos, elektriskos, ergonomiskos, kā arī ar darba vidi saistītos faktorus. Šajā posmā palīdz arī briesmu identificēšana saskaņā ar standartu ISO 12100.
3. solis: Riska novērtēšana
Riska novērtēšana ietver konkrēta bīstama notikuma iestāšanās varbūtības un tā potenciālo seku noteikšanu. Tas ir galvenais solis, lai noteiktu, kuras briesmas prasa papildu pasākumus.
4. solis: Riska novērtēšana
Pamatojoties uz riska novērtējuma rezultātiem, tiek veikta risku analīze, lai noteiktu nepieciešamību veikt papildu aizsardzības pasākumus. Mērķis ir samazināt risku līdz pieņemamam līmenim.
Risku samazināšana saskaņā ar standartu EN ISO 12100
Risku var samazināt, izmantojot dažādas metodes, piemēram:
· Izmantojot sākotnēji drošus konstrukcijas risinājumus.
· Tehnisko aizsardzības pasākumu ieviešana.
· Darbības procedūru un ekspluatācijas instrukciju izstrāde un ieviešana.
· Projektētāja izmantotie aizsardzības pasākumi.
Mašīnu projektētājiem jācenšas novērst briesmas jau projektēšanas posmā, ņemot vērā ergonomikas principus un izmantojot atbilstošas tehnoloģijas un materiālus. Saskaņā ar standartu EN ISO 12100 projektētājiem jādokumentē visi pasākumi, kas saistīti ar risku novērtēšanu un samazināšanu.
Tehniskie aizsardzības pasākumi
Tehniskie aizsardzības pasākumi, piemēram, norobežojumi, bloķēšanas ierīces un avārijas apstādināšanas sistēmas, ir ļoti svarīgi iekārtu drošības nodrošināšanai. To pareiza projektēšana un ieviešana var ievērojami samazināt ar mašīnu lietošanu saistītos riskus.
Riska analīzes procesā saskaņā ar standartu EN ISO 12100 viens no galvenajiem posmiem ir riska novērtēšana, kas ļauj noteikt, vai riska līmenis ir pieņemams un vai ir nepieciešami papildu pasākumi tā samazināšanai. Viena no izplatītākajām riska novērtēšanas metodēm ir riska novērtēšanas metode (Risk Score). Tā piešķir skaitliskas vērtības dažādiem riska faktoriem, piemēram:
· Kaitējuma smaguma pakāpe – novērtē briesmu potenciālo ietekmi uz cilvēka veselību un dzīvību.
· Iestāšanās varbūtība (Probability) – novērtējums par to, cik bieži var rasties konkrētais apdraudējums.
· Atklājamība – novērtē, cik viegli ir atklāt apdraudējumu, pirms tas nodara kaitējumu.
· Pēc tam šīs vērtības tiek reizinātas, lai iegūtu tā saukto riska rādītāju, ko var izmantot, lai salīdzinātu dažādus apdraudējumus un noteiktu prioritātes riska mazināšanas pasākumos. Šī metode ir īpaši noderīga projektu vadībā un drošības auditā, jo ļauj piemērot sistemātisku un objektīvu pieeju riska novērtēšanai.
Ja Jums ir jautājumi par riskiem, sazinieties ar mums, mēs palīdzēsim novērtēt Jūsu mašīnu un mehānismu riskus.
