Produkcijas sertifikācija Eiropas Savienībā. Eiropas zemsprieguma aprīkojuma direktīva 2014/35/ЕС (LVD), kas aptver vairākumu elektrisko un elektronisko produktu mājas un biroja lietošanai, ir ieviesta ar dažām izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējo, ar sekojošiem pamatuzdevumiem:
Jaunās prasības definē sekojošo:
LVD jaunās prasības neparedz CE atbilstības sertifikātu, taču pēc ražotāja vai eksportētāja pieprasījuma, ja produkcija atbilst Eiropas prasībām, CE marķējums tiek uzklāts obligāti.
Direktīvas pilnībā un secīgi tiek pārnestas uz ES dalībvalstu likumdošanu. Komisija kontrolē un nodrošina pienācīgu Direktīvu transponēšanu.
Eksistē noteikti “sistēmas” aspekti, kuri parasti tiek uzskatīti par saskaņotiem visā Eiropā (sākotnējā transponēšana likumā, pilnvaroto institūciju noteikšana, pieejamie atbilstības vērtējuma varianti un prasību, kas netraucē pārvietot attiecīgos mehānismus, izpildīšana). Tomēr vienlaikus eksistē arī citas jomas, kuras parasti tiek uzskatītas par nepilnīgi vai secīgi piemērojamām, un tās visas skar Direktīvu monitoringu un ievērošanas nodrošināšanu, tajā skaitā uzraudzības pasākumu skaitu, pieeja, kas tiek izmantota atbilstības noteikšanai, atsaukšanas vai aizliegšanas pasākumi, kā arī efektīvi un samērojami sodi par pārkāpumiem. Neatbilstības šajā gadījumā var mazināt Direktīvu ievērošanas stimulus un draud ietekmēt plašākas likumdošanas prasības no patērētāju un lietotāju aizsardzības viedokļa.
Ja dalībvalstis nepilnīgi vai nesecīgi piemēro monitoringa un tiesiskā pielietojuma procedūras, tajā skaitā attiecībā uz tirgus uzraudzības pasākumu skaitu, pieeju ievērošanas definēšanai, pasākumiem, kas paredzēti produkcijas atsaukšanai vai aizliegšanai, un efektīvu, samērojamu un ierobežojošu sodu noteikšanu; ja vērojams nepietiekams produkcijas inspekciju skaits un biežums no tirgus uzraudzības puses, vai ir traucēta pārrobežu sadarbība starp šīm institūcijām, nav pūļu mērķtiecības, vērojams personāla zināšanu, kompetences trūkums un nesabalansēta uzmanība pret patēriņa precēm, tas izraisa pārkāpumus no ražotāju un piegādātāju puses.
Nedroši un nesaderīgi produkti var izraisīt negodprātīgu konkurenci, un operatori, kas neievēro noteikumus, var panākt ievērojamu prasību ievērošanas izmaksu ekonomiju un, sekojoši, piedāvāt produktus par zemāku cenu, nekā konkurenti.
Jaunā Direktīva LVD 2014/35/ЕS pamatā balstās uz principiāliem iepriekšējās Direktīvas 2006/95/ES elementiem, tas ir drošības mērogs un mērķi paliek nemainīgi.
Jaunais saturs Direktīvā 2014/35/ES, papildus visam, skar ekonomisko operatoru definējumu un saistības, tirgus uzraudzības institūciju darbības pastiprināšanu, un jaunās Komitejas veidošana primāri balstās uz NLF lēmumu kā papildinājumi.
Līdzīgi iepriekšējai, tā ir “kopējā saskaņotā drošības direktīva” tajā ziņā, ka aptver visus elektroaprīkojuma drošības aspektus, nevis tikai elektriskos riskus. Tā aizstāj eksistējošo nacionālo likumdošanu aplūkojamajā jomā.
Direktīva aptver elektroaprīkojumu, kas paredzēts izmantošanai noteiktās sprieguma robežās, kad tas tiek izvietots tirgū, tas ir vai nu jauns elektroaprīkojums, ko ražojis izgatavotājs, kas radīts Savienībā, vai elektriskais aprīkojums, jauns vai lietots, kas importēts no trešās valsts, un tiek piemērota visām piegādes formām, ieskaitot distances pārdošanu.
Ekonomiskie operatori ir atbildīgi par elektroaprīkojuma atbilstību šai Direktīvai attiecībā uz atbilstošo lomu piegāžu ķēdē, lai nodrošinātu augstu sabiedrības interešu aizsardzības līmeni.
Gadījumā, ja ir pamats uzskatīts, ka elektroaprīkojums rada risku, ražotājam obligāti jāinformē kompetentās nacionālās iestādes par neievērošanu un jebkuriem pieņemtajiem korekcijas pasākumiem.
Zema sprieguma (LVD) drošības testēšana tiek uztverta daudz vienkāršāk, nekā elektromagnētiskā vai ekoloģiskā testēšana, to nevar ignorēt CE sertifikācijas laikā. Ja produkts nav drošs, tas potenciāli var radīt nopietnu risku veselībai, kā arī var uzliesmot vai sprāgt, ja produkts būs elektriski bīstams.
Attiecībā uz vairākumu ikdienas lietošanas elektroaprīkojuma Zempsrieguma direktīva (LVD) apgalvo, ka elektroaprīkojumu var izvietot tirgū tikai tajā gadījumā, ja tas neapdraud cilvēku drošību, mājdzīvniekus vai citu aprīkojumu un preces. Obligāts ir CE marķējums, un to jāapliecina dokumentācijai, tajā skaitā testēšanas protokoliem. ES produkcijas sertifikācijas centrs.
Jāatceras, ka nepareizs produktu CE marķējums var izvērsties nopietnos sodos gan kompānijai, gan personai, kas atbildīga par ES Atbilstības deklarācijas parakstīšanu.
Direktīva skar visas ierīces, kas strādā no jebkura maiņstrāvas avota no 50 līdz 1000 voltiem vai līdzstrāvas avota no 75 līdz 1500 voltiem. Nesenās Eiropas komisijas rekomendācijas lika saprast, ka minētie sprieguma ierobežojumi ir barošanas spriegums vai jebkurš ģenerējams spriegums, kurš parādās izejas terminālā, nevis spriegumu, kuri tiek ģenerēti iekšpusē un ierobežoti aprīkojuma iekšpusē.
Produkcija, kas tiek uzskaitīta Pielikumā II, tiek izslēgta no Direktīvas darbības sfēras.
Jebkurš elektriskais aprīkojums, ko ražotājs izgatavo savai lietošanai, netiek izslēgts no Direktīvas darbības sfēras.
Termins tehniskā dokumentācija raksturo informācijas produktus un publikācijas, kuros tehniskie fakti, konkrētu produktu dati vai procesi ir strukturēti un precīzi sagatavoti konkrētai mērķa grupai. Ar tehniskās dokumentācijas palīdzību tiek sīki raksturota tehniskā produkta vai mašīnas uzstādīšana, izmantošana, apkalpošana vai remonts.
Tehniskajai dokumentācijai ir divi mērķi: no vienas puses, svarīgi informēt lietotājus tādā veidā, lai viņi varētu pildīt savus uzdevumus maksimāli efektīvi. No citas puses, tehnisko produktu ražotāji vēlas sevi pasargāt, sniedzot informāciju par lietotājiem, lai viņi nevarētu iesniegt prasību par zaudējuma atlīdzināšanu gadījumā, ja konstatēta prettiesiska uzvedība no lietotāja puses. Tad mērķis ir – “juridiski droša” tehniskā dokumentācija.
Tehniskā dokumentācija nevar nodrošināt reālu tiesisko aizsardzību. Taču likumu, instrukciju un tehnisko standartu prasību ievērošana var būtiski mazināt ražotāja risku.
Eiropas produkcijas drošības direktīvām ir centrālā loma. Šie vadošie principi ietver daudz sīku noteikumu lietotāju informēšanai. Turklāt, šie noteikumi tiek piestrādāti un konkretizēti standartos, kas saskaņoti ar direktīvām.
Papildus C tipa standartiem konkrētiem produktiem, kas dažos gadījumos nosaka ļoti konkrētas prasības atsevišķiem produktu tipiem, eksistē standarti, kuri visur tiek izmantoti tehniskajai dokumentācijai.
EN 82079-1 Ekspluatācijas instrukciju veidošana – struktūra, saturs un prezentēšana
EN ISO 17100 Tulkošanas pakalpojumi – Prasības tulkošanas pakalpojumiem
Pēdējā Zemsprieguma direktīvas (2014/35/EU) versija precīzi pieprasa: “Ražotāji garantē, ka elektrisko aprīkojumu pavada ekspluatācijas instrukcija un drošības informācija valodā, kas norādīta konkrētajā dalībvalstī, kuru izmanto patērētāji un var viegli saprast citi gala lietotāji. Šīm ekspluatācijas instrukcijām un drošības tehnikas informācijai, kā arī visām etiķetēm jābūt precīzām, saprotamām un skaidrām”.
Teksti, kas veidojušies vēstures gaitā, bieži satur lieku informāciju un identisku apgalvojumu teksta variantus.
ES direktīvā tiek runāts par “ekspluatācijas instrukcijām” un “drošības informāciju”, kas jātulko. Šeit rodas jautājums: kas tajā ietilpst?! Ir acīmredzami, ka tīri informatīvi apgalvojumi un raksturojumi, kas neattiecas uz šiem informācijas tipiem, tulkot nav obligāti. Šeit vēlams pārliecināties, ka “Ekspluatācijas instrukcijas” un “Drošības tehnikas informācija” satur tikai obligāto minimumu. Šī informācija ir jāiztulko.
Konkrēti, dokumentācija, kura ir evolucionējusi laika gaitā, vienmēr satur informāciju, kas nav daļa no pavaddokumentācijas. Tā var būt, piemēram, reklāmas informācija vai informācija par garantiju. Šo un līdzīgu informāciju var pilnībā neuzskaitīt instrukcijās. Cita informācija, kura ir precīzi norādīta ekspluatācijas instrukcijā, var tikt nodota elektroniskā formā. Piemēram, tā var būt informācija par nepietiekami izmantojamām vai papildus funkcijām.
Elektriskām ierīcēm, kas nonāk Zemsprieguma direktīvas darbības jomā, ir daudz informācijas, kuru var atainot grafiski. Tā ir informācija par montāžu un uzstādīšanu, informācija par drošiem attālumiem, tehniskām attiecībām (sazemējums, barošana …) un daudz kas cits. Šo informāciju bieži var precīzi un skaidri atainot grafikas veidā.
Var būt noderīgi apvienot to ar brīdinājumiem teksta formā un citu teksta informāciju. Ideāls grafiskās komunikācijas veids ir “neatkarīgas no valodas instrukcijas”; no citas puses, katrs teksta informācijas fragments, no kura var atteikties, nav jātulko.
