Iestādes, kas atbild par Eiropas Savienības tirgū laisto produktu uzraudzību, ir pilnībā informētas par tirdzniecības plūsmām, kas šķērso Eiropas Savienības ārējās robežas, un tādēļ tām jāuzliek pienākums veikt atbilstošu kontroli, pamatojoties uz riska novērtējumu, lai veicinātu drošāka tirgus izveidi, kas nodrošina augstu sabiedrības interešu aizsardzības līmeni. Dalībvalstis pašas ieceļ konkrētas iestādes, kas atbild par attiecīgajām dokumentu pārbaudēm un, ja nepieciešams, par produktu fiziskajām pārbaudēm vai laboratorijas pārbaudēm pirms to laišanas brīvā apgrozībā.
Vienotu Savienības tiesību aktu piemērošanu produktu novērtēšanas jomā var panākt tikai ar sistemātisku sadarbību un informācijas apmaiņu starp tirgus uzraudzības iestādēm un citām iestādēm, kas ir norīkotas kā iestādes, kuras atbild par produktu kontroli, kas tiek laisti apgrozībā Savienības tirgū. Šīm iestādēm iepriekš jāsaņem no tirgus uzraudzības iestādēm visa nepieciešamā informācija par neatbilstošiem produktiem vai informācija par uzņēmējiem, kuriem ir augstāks neatbilstības risks, jo jau ir bijušas problēmas ar šo uzņēmēju atbilstību.
Par produktu, kas tiek importēti ES muitas teritorijā, uzraudzību atbildīgās struktūras savlaicīgi informē tirgus uzraudzības iestādes par produktu laišanu brīvā apgrozībā un par atbilstības pārbaužu rezultātiem, tostarp par CE marķējuma esamību, ja tas ir noteikts tiesību aktos.
Lai atvieglotu datu apmaiņu starp muitas iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, ir jāizveido elektroniskas saskarnes, kas ļautu veikt automātisku datu apmaiņu. Muitas iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm ir jāiesaistās datu, kas jāpārsūta, noteikšanā. Papildu slogs muitas iestādēm jāierobežo, jo saskarnēm jābūt augsti automatizētām un viegli lietojamām.
Kopējai administratīvās atbalsta tīklam jānodrošina iespēja apvienot resursus, uzturēt komunikācijas un informācijas sistēmu starp dalībvalstīm un Komisiju, tādējādi palīdzot stiprināt Savienības tiesību aktu īstenošanu produktu jomā un novērst pārkāpumus. ADCO grupu dalība tīklā nedrīkst izslēgt citu līdzīgu grupu dalību, kas nodarbojas ar administratīvo sadarbību. Komisijai ir jāsniedz tīklam nepieciešamais administratīvais un finansiālais atbalsts.
Starp dalībvalstīm un Komisiju jābūt efektīvai, savlaicīgai un precīzai informācijas apmaiņai. Vairāki esošie instrumenti, piemēram, ICSMS (informācijas un komunikācijas sistēma tirgus uzraudzībai) un RAPEX, ļauj tirgus uzraudzības iestādēm koordinēt savu darbību. Šie instrumenti kopā ar saskarni, kas ļauj pārraidīt datus no ICSMS uz RAPEX, ir jāsaglabā un jāpilnveido, lai pilnībā izmantotu to potenciālu un palīdzētu uzlabot sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju.
Lai vāktu informāciju, ir jāatjaunina ICSMS (Informācijas un komunikācijas sistēma tirgus uzraudzībai) un jāsniedz tā Komisijai, vienotajām sakaru nodaļām, muitas iestādēm un uzraudzības iestādēm. Turklāt ir jāizstrādā elektroniska saskarne, kas nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu starp valstu muitas sistēmām un tirgus uzraudzības iestādēm.
Kopumā ICSMS jāizmanto, lai apmainītos ar informāciju, kas uzskatāma par noderīgu citām tirgus uzraudzības iestādēm. Tas var ietvert pārbaudes neatkarīgi no rezultātiem, kas iegūti laboratorijās ārpus Eiropas Savienības.
Dalībvalstīm ieteicams izmantot ICSMS sadarbībai starp muitas iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm kā alternatīvu valstu sistēmām. Tas nedrīkst aizstāt Kopienas riska pārvaldības sistēmu (CRMS), ko izmanto muitas iestādes. Abas sistēmas var darboties paralēli, jo tām ir atšķirīgas un savstarpēji papildinošas funkcijas, piemēram, ICSMS atvieglo saziņu starp muitas iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, ļaujot netraucēti apstrādāt muitas deklarācijas, kas attiecas uz produktu drošību un atbilstību, savukārt CRMS ir paredzēta vispārējai riska pārvaldībai un muitas kontrolei.
Komisijai jābūt iespējai apmainīties ar informāciju par tirgus uzraudzību ar trešo valstu regulatīvajām iestādēm vai starptautiskajām organizācijām saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti starp Savienību un trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām, lai nodrošinātu preču atbilstību pirms eksporta.
Eiropas Savienības intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp novēršot, atklājot un izmeklējot pārkāpumus, atgūstot zaudētos, nepareizi samaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus un, ja nepieciešams, piemērojot administratīvās un finansiālās sankcijas.
Sankciju dažādība visā Kopienā ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc to ierobežojošā ietekme ir nepietiekama un aizsardzības līmenis ir atšķirīgs. Noteikumi par sankciju piemērošanu, tostarp naudas sodiem, ir valstu tiesu kompetence, un tādēļ tie jānosaka valstu tiesību aktos.
Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus, Komisijai jāpiešķir pilnvaras īstenot šādus pasākumus:
vienotu nosacījumu noteikšanu pārbaudēm
kritērijiem, lai noteiktu pārbaužu biežumu un pārbaudāmo paraugu skaitu attiecībā uz konkrētiem produktiem vai produktu kategorijām, kurās pastāvīgi tiek konstatēti konkrēti riski vai nopietni tiesību aktu pārkāpumi
indikatoru un pārbaudes metožu noteikšanu, pamatojoties uz kopējā riska analīzi Savienības līmenī
detalizētas informācijas noteikšanu par statistikas datiem, kas attiecas uz pārbaudēm, kuras veic norīkotās iestādes attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas Savienības tiesību akti;
detalizētas informācijas noteikšanu par īstenošanas mehānismiem informācijas un komunikācijas sistēmai un muitas iestāžu sniegto datu noteikšanu par preču iekļaušanu muitas procedūrā;
apstiprināt konkrētas sistēmas preču eksporta priekšpārbaudei un atsaukt šādas atļaujas.
Regulas mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, pastiprinot preču tirgus uzraudzību, un noteikt noteikumus un procedūras ekonomikas dalībniekiem attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas noteiktas prasības.
Regulā ir paredzēta kontroles sistēma produktiem, kas tiek laisti apgrozībā Savienības tirgū, un tās piemērošana nedrīkst traucēt tirgus uzraudzības iestādēm veikt īpašus pasākumus, kā paredzēts Direktīvā 2001/95/EK par vispārējo produktu drošību.
