Pārtikas produktu iepakošanas noteikumi gan Eiropas, gan valstu līmenī tiek pārskatīti atbilstoši parametriem, kas, papildus uzsvaram uz pārtikas produktu drošību un higiēnu kā pamatelementiem, kas nepieciešami, lai iepakojums atbilstu savam mērķim, ietver daudzas prasības.
Eiropas Savienība ar dažādu likumdošanas iniciatīvu palīdzību nosaka virzienu dalībvalstīm attiecībā uz pārtikas produktu iepakošanas noteikumiem.
Eiropa papildina šo plašo kopējo ceļvedi ar virkni konkrētu direktīvu, kas pārvērš tās pamatprincipus konkrētos noteikumos.
Eiropas Savienībā ir noteiktas prasības attiecībā uz augstu tīrības pakāpi visām vielām, kas tiek izmantotas plastmasas ražošanā, kura nonāk saskarē ar pārtikas produktiem. Tas nozīmē, ka ražotājiem ir pilnībā jāizprot izmantoto vielu ķīmiskais sastāvs un jāgarantē, ka jebkādas piemaisījumi nerada būtisku risku cilvēka veselībai. Šim nolūkam ir jāveic īpašas toksikoloģiskas novērtēšanas, lai izslēgtu tādu risku kā genotoksicitāte un apstiprinātu, ka jebkāda migrācija pārtikas produktos nepārsniedz stingri noteiktos drošības standartus, kas noteikti likumā. Šīs prasības ievērojami pastiprina patērētāju aizsardzību pret potenciāliem riskiem, kas saistīti ar netīšu piesārņojošo vielu nokļūšanu pārtikas produktos.
2026. gada 12. augustā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs stājās spēkā jauni Eiropas noteikumi par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, tostarp pārtikas produktiem.
Šie jaunie noteikumi ir vērsti uz esošo likumu saskaņošanu dažādās dalībvalstīs un vienota tempa noteikšanu iepakojuma atkritumu samazināšanai, kas ik gadu rodas katrā Eiropas valstī.
Eiropas vides un patērētāju organizācijām, kas gadiem ilgi iestājās par šīs regulas pieņemšanu, šī diena ir svarīgs pagrieziena punkts Eiropas pārejas ceļā uz aprites ekonomiku, un tuvākajos gados galvenā uzmanība būs jāpievērš saistību izpildei attiecībā uz atkārtotu izmantošanu un atkritumu rašanās novēršanu, īstenojot skaidrus valsts pasākumus nevajadzīgā iepakojuma samazināšanai un investējot labi pārdomātās atkārtotas izmantošanas sistēmās.
Pārtikas produktu iepakojumu reglamentējošais tiesiskais regulējums apvieno divus būtiskākos aspektus: pārtikas nekaitīgumu (nodrošinot, ka materiāli nepiesārņo pārtikas produktus) un vides ilgtspēju (atkritumu samazināšanu un aprites ekonomiku). 2026. gads iezīmē pagrieziena punktu saistībā ar jau sen spēkā esošo ierobežojumu obligātu piemērošanu Eiropas Savienības līmenī.
ES tiesību akti ir visstingrākie un iedalās divās galvenajās jomās:
• Ilgtspējīga attīstība un atkritumu apsaimniekošana — Regula (ES) 2025/40 (PPWR — Regula par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem): tās pielāgošanas periods beidzās 2026. gada 12. augustā, un tagad tā ir obligāti piemērojama.
• Regula (ES) Nr. 1935/2004: Tā ir pamatregula. Tā nosaka, ka jebkurš materiāls, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, nedrīkst nodot sastāvdaļas tādā daudzumā, kas apdraud cilvēka veselību vai maina pārtikas produktu organoleptiskās īpašības.
• Regula (ES) Nr. 2023/2006: Nodrošina labas ražošanas prakses (GMP) ievērošanu attiecībā uz šiem materiāliem.
• Regula (ES) Nr. 10/2011 (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu (ES) Nr. 2026/245): īpaši regulē plastmasas materiālus. Tajā ir noteikts atļauto vielu „pozitīvais saraksts” un noteiktu vielu migrācijas robežvērtības.
