Eiropā joprojām pastāv gan valstu, gan Kopienas līmeņa tiesību akti. Kopienas līmenī pastāv dažādas direktīvas un regulas (ES tiesību aktu saraksts). Kamēr noteikumi ir spēkā tieši dalībvalstīs, direktīvas ir jāpieņem valstu parlamentiem, lai tās stātos spēkā. Materiāli, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, parasti tiek regulēti ar ES Regulu 1935/2004.
Regula EC 10/2011 ietver sarakstu ar monomēriem un piedevām, kuras drīkst izmantot plastmasas materiālos, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem. Regula attiecas uz vienkāršām un daudzslāņu plastmasas izstrādājumiem, kā arī uz plastmasas pārklājumiem un stikla burku vāku starplikām.
ES Regula 1895/2005 regulē BADGE, BFDGE un NOGE epoksīdsveķu atvasinājumu izmantošanu pārklājumu materiālos, plastmasās un līmēs. Tāpat kā visos ES noteikumos, drošība tiek novērtēta, izmantojot migrācijas risku, kopumā izmantojot sliktākā scenārija pieņēmumu, ka katrs iedzīvotājs patērē vienu kilogramu pārtikas dienā. ES Regulā 1895/2005 BADGE un tā hidrolīzes produktu migrācija ir ierobežota līdz 9 mg/kg pārtikas, bet BADGE hlorhidrīnu migrācija – līdz 1 mg/kg pārtikas. BFDGE un NOGE ir pilnībā aizliegts izmantot materiālos, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem.
Divas pieejas regulē pārstrādāta plastmasa izmantošanu materiālos, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem. Plastmasa, kas depolimerizēta monomēros vai oligomēros, jāatbilst tām pašām prasībām, kas primārajiem materiāliem saskaņā ar Regulu 10/2011. Kad plastmasa tiek mehāniski pārstrādāta un pārvērsta granulās, regula paredz individuālu atļauju pārstrādes procesam, ko izsniedz Eiropas Pārtikas nekaitīguma aģentūra (EFSA) (EC 282/2008).
Regenerētas celulozes plēve ir regulēta ar Direktīvu 2007/42/ES, kurā ir sniegts saraksts ar vielām, ko drīkst izmantot tās ražošanā. Turklāt drukātās virsmas nedrīkst saskarties ar pārtikas produktiem. Celulozes plēves, kas paredzētas saskarei ar pārtikas produktiem, jāpievieno rakstiska deklarācija visos tirdzniecības posmos, izņemot mazumtirdzniecību.
Aktīvā un viedā iepakojuma izmantošanu parasti regulē ES pamatregula 1935/2004. Saskaņā ar pamatregulu pārtikā drīkst izmantot tikai tās vielas, kas ir regulētas kā pārtikas piedevas vai pārtikas aromatizētāji. Turklāt Regula EC 450/2009 nosaka papildu drošības prasības aktīvajam un viedajam iepakojumam. Produktam, ko pārdod uzņēmumi, kuri izmanto aktīvo un viedo iepakojumu, jāpievieno atbilstības deklarācija, kas ietver informāciju patērētājiem mazumtirdzniecības posmā.
Keramika netiek regulēta atsevišķi, bet Direktīvā 84/500/ES ir noteikti migrācijas robežlielumi kadmijam un svinam, smagajiem metāliem, kas, kā zināms, parasti migrē nelielos daudzumos.
Lai keramiku varētu pārdot, tai obligāti jāpievieno ražotāja rakstiska deklarācija, kas garantē, ka svina un kadmija saturs nepārsniedz maksimāli pieļaujamos robežlielumus.
Atbilstības deklarācijā (rakstiskā paziņojumā) jāiekļauj šāda informācija:
Ražotājs rakstiski apstiprina, ka produkcija atbilst šādām prasībām:
• Regulas Nr. 1935/2004
• Regulas Nr. 2023/2006
• Direktīvai 2005/31/EK
Deklarācijai jāļauj viegli identificēt preces, kurām tā izsniegta, un tā jāatjaunina, ja būtiskas izmaiņas ražošanā izraisa izmaiņas svina un kadmija migrācijā.
Ne visiem iepakojuma materiāliem ir pieņemti īpaši noteikumi. Piemēram, nav īpašu noteikumus par tipogrāfijas krāsām, vasku, papīru, kartonu un sveķiem, izņemot tos, uz kuriem attiecas ES Regula 1895/2005. EFSA izdotajā ziņojumā ir sniegts saraksts ar vielām, kas parasti tiek izmantotas neplastmasas pārtikas produktu iepakojumos. Šis ziņojums veido pamatu turpmākajai likumdošanai, un tuvākajos gados ir gaidāmas konkrētākas prasības.
Attiecībā uz tipogrāfijas krāsām šādi pasākumi jau ir veikti Šveicē, kas nav ES dalībvalsts. Šveicē kopš 2010. gada marta ir spēkā pozitīvais saraksts ar tipogrāfijas krāsām, kas satur 5104 vielas (pēdējā atjaunināšana 2011. gada maijā). Tomēr ne visas šajā sarakstā iekļautās vielas ir novērtētas no drošības viedokļa.
Visbeidzot, jāņem vērā, ka, lai gan daži materiāli, sveķi, pārklājumi un līmes, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, tikai daļēji ir pakļauti ES noteikumiem, daži no tiem var būt konkrēti pakļauti dalībvalstu nacionālajiem tiesību aktiem. Harmonizācijas centieni turpināsies, un atlikušie nacionālie tiesību akti tiks aizstāti ar regulējumu Kopienas līmenī.
