Dažas tirgus uzraudzības iestādes ir vērsušas Komisijas un citu iestāžu uzmanību uz to, ka pastāv “brīvprātīgas sertifikācijas” prakse attiecībā uz dažiem produktiem, uz kuriem attiecas ES tehniskās harmonizācijas tiesību akti (proti, AAP, medicīnas ierīces, ATEX, RED un PED), jo īpaši COVID-19 krīzes laikā. Tomēr vēlāk šī prakse tika novērota arī attiecībā uz virkni citu saskaņotu produktu, tostarp ļoti bīstamiem produktiem (piemēram, mašīnām, ko izmanto sprādzienbīstamās vidēs, civilajiem sprāgstvielām vai pirotehnikas izstrādājumiem), kuriem notificētas iestādes līdzdalība atbilstības novērtēšanā ir obligāta.
Šādai „brīvprātīgai sertifikācijai” parasti norāda, ka šī darbība netiek veikta kā sertifikācijas iestāde kā notificēta iestāde kā tāda, un parasti to attēlo kā kaut ko līdzīgu „kvalitātes marķējumam”.
Dažos gadījumos šādos dokumentos tiek izmantots paziņotās iestādes numurs, bet iestāde netiek informēta par attiecīgajiem produktiem, šos dokumentus sauc par sertifikātiem, un ļoti bieži uz šiem dokumentiem ir CE marķējums. Tas nav saderīgs ar Savienības tiesību aktiem par produktiem, jo šāda prakse rada neskaidrības un nepareizu izpratni par šādu dokumentu patieso vērtību, tostarp arī neskaidrības par attiecīgo produktu reālo drošību un atbilstību.
Jāatzīmē arī, ka terminiem „sertifikācija”, „neatkarīga trešā persona” utt. ir īpaša nozīme, jo runa ir par Savienības saskaņotajiem tiesību aktiem par produktiem, kas galvenokārt saistīti ar darbu, ko veic pilnvarotās iestādes savā statusā un saskaņā ar attiecīgo atbilstības novērtēšanas procedūru. To izmantošana citu veidu produktu novērtēšanai, uz kuriem attiecas tiesību akti, var radīt pārpratumus. Sertifikāts ir dokuments, ko izsniedz iestāde, kura uzņemas atbildību jomās, kas ir sabiedrības interesēs. Tātad, ja Savienības tiesību akti par produktiem neparedz trešās puses līdzdalību atbilstības novērtēšanā, bet uzņēmējs izvēlas brīvprātīgu trešās puses līdzdalību, dokuments, ko izdevusi šī trešā puse, var tikt saukts par “sertifikātu” tikai tad, ja iestāde, kas iesaistīta brīvprātīgi, ir paziņota iestāde konkrētā jomā.
Pilnvarotā iestāde var veikt darbības jomās, kurās tā nav paziņota (piemēram, neharmonizētās jomās vai ja produkti ir paredzēti trešām valstīm), bet ir skaidri jānorāda, ka šīs darbības neietilpst to paziņojuma jomā saskaņā ar saskaņotajiem Savienības produktu tiesību aktiem, kā paziņots kompetentajām iestādēm un uzskaitīts Komisijas informācijas sistēmā NANDO, un šīs darbības nevar būt saskaņoto Savienības produktu tiesību aktu jomā, kas prasa novērtējumu, ko veic pilnvarota iestāde.
Notificētā iestāde nedrīkst izmantot savu notificētās iestādes numuru novērtējumiem, testiem, sertifikātiem vai citām darbībām saskaņā ar tiesību aktiem, par kuriem tā nav paziņojusi. Neziņojamās darbības nedrīkst pārklāties ar ziņojamajām darbībām, tām jābūt skaidri atšķirīgām no ziņojamajām darbībām, tās nedrīkst radīt neskaidrības un tām jābūt skaidri norādītām kā „neziņojamām”, pretējā gadījumā ziņotājai iestādei jāveic atbilstoši pasākumi.
Paziņotajai iestādei ir jābūt politikai un procedūrām, kas nošķir uzdevumus, kurus tā veic kā paziņotā iestāde, no jebkādām citām darbībām, ar kurām tā nodarbojas, un tai ir jāpaskaidro šī atšķirība saviem klientiem.
Jāuzsver, ka CE marķējums drīkst tikt uzlikts tikai pēc produkta testēšanas un noteiktās atbilstības novērtēšanas procedūras vai procedūru veikšanas saskaņā ar piemērojamiem Savienības saskaņotajiem tiesību aktiem. Dažiem produktiem paredzētajos tiesību aktos un produktiem ar vidēju riska līmeni paziņotās iestādes līdzdalība ir obligāta – ražotājs nevar veikt novērtēšanu vienatnē, un nepaziņotas atbilstības novērtēšanas iestādes izmantošana ir pietiekama, lai izsniegtu ES atbilstības deklarāciju vai uzliktu CE marķējumu.
Regulas (ES) Nr. 765/2008 30. panta 6. punkts uzliek dalībvalstīm pienākumu veikt atbilstošus pasākumus gadījumā, ja marķējums tiek izmantots nepareizi. Dalībvalstīm ir arī jāparedz sankcijas par pārkāpumiem, kas var ietvert kriminālsankcijas par nopietniem pārkāpumiem. R34. panta 1. punkts(a) Lēmums 2008/768/ES, kas ir integrēts vairumā nozares tiesību aktu, paredz, ka, ja dalībvalsts konstatē, ka atbilstības marķējums ir uzlikts, pārkāpjot R11. vai R12. pantu, tā pieprasa attiecīgajam uzņēmējam izbeigt šādu neatbilstību. R34(2) pants arī paredz, ka, ja šāds pārkāpums turpinās, attiecīgajai dalībvalstij ir pienākums veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu produkta laišanu tirgū vai nodrošinātu tā atsaukšanu no tirgus. Ņemot vērā iepriekš minēto
Tirgus uzraudzības iestādēm ierosinām ņemt vērā iepriekš minēto un pārbaudīt savus attiecīgos tirgus, lai atklātu produktus, kuriem ir nepareiza dokumentācija, un pēc tam veikt atbilstošus pasākumus. Īpaša uzmanība jāpievērš produktu atbilstības novērtēšanai. Visi produkti, uz kuriem attiecas Savienības saskaņotie tiesību akti par produktiem un kuriem nav ievērotas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas paredzētas attiecīgajos tiesību aktos, ir jāizņem no tirgus, un tas uzskatāms par nopietnu pārkāpumu no uzņēmēja puses.
Paziņotājiem/norīkotājiem iestādēm ierosinām arī ņemt vērā iepriekš minēto un pārliecināties, ka iestādes, kuras tās ir paziņojušas vai norīkojušas, neveic nekādas darbības, kas varētu radīt pārpratumus, izmantojot savu paziņojumu, kā arī ka tās savu paziņotās iestādes numuru izmanto atbilstoši un tikai nozarēs, par kurām tās ir paziņojušas. Paziņoto iestāžu darbības, kas pārsniedz tehniskās harmonizācijas tiesību aktu darbības jomu, nedrīkst apdraudēt vai mazināt uzticību to kompetencei, objektivitātei, neitralitātei vai godīgumam darbā. Ja paziņojums tiek izmantots nepareizi, tiek izskatīts jautājums par paziņojuma atsaukšanu.
Komisija patur tiesības veikt arī jebkādus nepieciešamos pasākumus, lai apstrīdētu šādā praksē iesaistīto paziņoto iestāžu kompetenci vai atsauktu to paziņojumu, izmantojot īpašos noteikumus, kas izklāstīti ES harmonizācijas tiesību aktos.
Brisele, 2022. gada 14. septembris
