Eiropas produktu sertifikācija.
Eiropas Savienībai ir nepieciešama ilgtermiņa vīzija par vienotu tirgu, kas ir konkurētspējīgs pasaules tirgū, kā Eiropas globālās konkurētspējas stūrakmens, ņemot vērā pašreizējās un jaunās globālās tehnoloģiskās problēmas, drošības un ilgtspējas problēmas, kas skar visas attiecīgās politikas jomas, atzīstot, ka tas prasa jaunas saistības gan no dalībvalstīm, gan ES iestādēm.
Integrēta un tālredzīga pieeja vienotā tirgus padziļināšanai nodrošinās pamatu veiksmīgai pārejai uz digitālu, efektīvu, konsekventu, līdzsvarotu un ilgtspējīgu Eiropu ekonomiskā, ekoloģiskā un sociālā ziņā.
Ir nepieciešams radīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi investīcijām, inovācijām un uzņēmējdarbībai vienotajā tirgū, stimulējot Eiropas tirgus uzņēmējdarbību veselības aprūpes jomā neatkarīgi no to uzņēmējdarbības modeļa, lai paplašinātu mērogu un nodrošinātu pietiekamu ilgtspēju globālajos tirgos, vidē, kas nodrošina globālu konkurences un sociālo noteikumu spēles laukumu, kā arī citās attiecīgās jomās, kurās tiek atbalstīti atvērti tirgi.
Jāņem vērā, ka uzņēmumi un iedzīvotāji ir jāliek politikas izstrādes procesa centrā. Īpaša uzmanība jāpievērš uzņēmējdarbības vides uzlabošanai mazajiem uzņēmumiem, tostarp start-up uzņēmumiem un vidējiem uzņēmumiem.
Lai veicinātu vienota, uz nākotni vērsta tirgus izveidi, Komisijai, dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam ir jāstrādā ciešā sadarbībā, lai palielinātu lietotāju skaitu — uz lietotājiem orientēta pieeja, kas lielākā mērā balstās uz rūpīgu faktu un vajadzību analīzi. Tas ietver uzņēmumu un iedzīvotāju vajadzību izpratni un pārrobežu pieredzi, veicot padziļinātus pētījumus, kas vērsti uz ambīcijām un šķēršļiem (apakš)nozarē un/vai pārrobežu/reģionālajā jomā. ATZĪST, ka pastāvīgi mainīgajā vienotajā tirgū uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ir nepieciešami uzlaboti pamatnosacījumi, kā arī instrumenti, kas palīdzētu tiem pārvarēt regulējuma sarežģītību un juridisko sadrumstalotību vienotajā tirgū, tādējādi veicinot pārrobežu tirdzniecību un mēroga paplašināšanu.
Vienotā tirgus turpmāka padziļināšana ir jāpārskata tā, lai tā skaidri nodrošinātu visaptverošu pieeju Eiropas ekonomikas konkurētspējai, veicinot sinerģiju starp vienotā tirgus politiku, tostarp tās digitālo un rūpniecisko dimensiju, un citām politikām, kā arī ņemot vērā preču un pakalpojumu brīvu apriti visās attiecīgajās politikas jomās. ATZĪMĒ prioritāro pasākumu nozīmi, lai atbalstītu rūpniecības nozares, jo īpaši tās, kas var sasniegt labākus rezultātus ekonomiskās izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanas ziņā. Pienācīga uzmanība jāpievērš atšķirībām ekonomiskajā attīstībā un uzņēmējdarbības apstākļos visā ES teritorijā, kā arī vienotības nodrošināšanai. UZSVER nepieciešamību turpināt novērst nepamatotus pārrobežu regulatīvos vai neregulētos šķēršļus vienotajā tirgū, jo īpaši pakalpojumu tirgos, un nodrošināt tiesisko noteiktību, izmantojot skaidrus, konsekventus un samērīgus noteikumus. AICINA novērst jebkādus jaunus šķēršļus un vienotā tirgus sadrumstalotību pastāvīgi mainīgā darbības vidē. Uzsver, ka ir svarīgi izmantot visus atbilstošos instrumentus, tostarp pastiprinātu saskaņošanu un savstarpēju atzīšanu, atkarībā no apstākļiem un to piemērošanas.
Digitalizācija ir faktors, kas veicina pārrobežu tirdzniecības paplašināšanos un vienotā tirgus integrāciju. Digitalizācijas nozīme ir horizontāla, tāpēc tai jābūt visaptverošai visās politikas jomās. APSTIPRINA, ka digitālā transformācija var ievērojami samazināt administratīvo slogu un uzlabot pamatnosacījumus ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, un APSTIPRINA, ka digitālā regulēšana pēc noklusējuma un perspektīva regulēšana ir priekšnoteikums labi funkcionējošam vienotajam tirgum, kas veicina inovācijas, jaunas tehnoloģijas un uzņēmējdarbības modeļus un ļauj izveidot efektīvākus un lietotājam draudzīgākus digitālos publiskos pakalpojumus, kas samazina nevajadzīgo slogu. ATZĪST digitālās integrācijas, digitālo prasmju, digitālo tehnoloģiju lietotāju izglītošanas un informētības, kiberdrošības, infrastruktūras izveides un e-pārvaldes nozīmi.
