Tirgus uzraudzības mērķis Eiropas Savienībā ir nodrošināt nepieciešamo noteikumu ievērošanu visā ES. Patērētājiem, darbiniekiem un citiem lietotājiem ir tiesības uz vienādu aizsardzības līmeni visā tirgū, neatkarīgi no produkta izcelsmes. Turklāt tirgus uzraudzība ir svarīga arī uzņēmēju interesēs, jo tā palīdz novērst negodīgu konkurenci.
Dalībvalstīm ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka produkts tiek laists tirgū un/vai nodots ekspluatācijā tikai tad, ja tas atbilst visām nepieciešamajām drošības prasībām.
Tirgus uzraudzība ir kompetento iestāžu pienākums saskaņā ar attiecīgās ES dalībvalsts tiesību aktiem, pamatojoties uz saskaņotajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem.
Par tirgus uzraudzības noteikumu izpildi atbild kompetentās tiesībaizsardzības iestādes.
Tirgus uzraudzības iestādēm jāsadarbojas ar iestādēm, kas atbild par ārējo robežkontroli, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 765/2008 III nodaļas 3. pantu. Šādas sadarbības ietvaros iestādes, kas atbild par robežkontroli, pēc tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma var nodot informāciju, ko tās ir saņēmušas saistībā ar produktu laišanu brīvā apritē un kas ir nepieciešama tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumu izpildei.
Iekšējās robežkontroles iestādes un tirgus uzraudzības iestādes aizsargā komercnoslēpumu vai glabā personas datus saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.
Tirgus uzraudzības iestādēm jānodrošina efektīva tirgus uzraudzība, pamatojoties uz uzraudzības koncepciju. Uzraudzības koncepcijai jo īpaši jāietver:
· informācijas vākšana un izvērtēšana, lai identificētu galvenos trūkumus un preču plūsmas,
· tirgus uzraudzības programmu izstrāde un ieviešana kā pamats produktu pārbaudēm;
· tirgus uzraudzības programmas ir regulāri jāatjaunina.
Valstu uzraudzības iestādēm ir jāsniedz palīdzība citu dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm tādā apjomā, kāds nepieciešams to uzdevumu izpildei, jāveic atbilstošas pārbaudes, pamatojoties uz atbilstošiem paraugiem un atbilstošā apjomā, lai noteiktu, vai produkti atbilst prasībām, un tām ir jāņem vērā noteiktie riska novērtēšanas principi, sūdzības un cita informācija.
Lēmums par to, vai produkts rada nopietnu risku, jāpamato ar atbilstošu riska novērtējumu, kurā ņemta vērā briesmu raksturs un to rašanās varbūtība.
Dalībvalstīs ir izveidotas tirgus uzraudzības iestādes, kurām ir nepieciešamie resursi un pilnvaras, lai veiktu savas uzraudzības darbības — uzraudzītu produktus, kas tiek laisti apgrozībā ES, un neatbilstības gadījumā veiktu atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību saskaņotajām prasībām. Uzraudzības iestādes veic uzraudzību saskaņā ar proporcionalitātes principu, t. i., pasākumiem jābūt samērīgiem ar riska vai neatbilstības pakāpi, un ietekme uz preču brīvo apriti nedrīkst būt lielāka, nekā tas ir nepieciešams, lai sasniegtu uzraudzības mērķus.
Tirgus uzraudzību veic valsts iestādes. Tas, jo īpaši, garantē uzraudzības darbību objektivitāti. Uzraudzības iestāde var deleģēt tirgū laisto produktu uzraudzības darbības citai objektīvai iestādei, ja uzraudzības iestāde joprojām uzņemas pilnu atbildību par pašu procesu, jo īpaši par juridiskajām darbībām, un pieņem visus lēmumus par to, kā, kur un kad tiks veiktas uzraudzības darbības.
Notificētās iestādes ir izslēgtas no jebkāda veida uzraudzības darbībām, lai veiktu skaidru nošķiršanu starp atbilstības novērtēšanu (t. i., darbību, kas notika pirms produkta laišanas tirgū) un tirgus uzraudzību (t. i., darbībām, kas notiek pēc tam, kad produkts ir laists tirgū), lai izvairītos no interešu konflikta. Ja akreditētā iestāde (Produktu sertifikācijas centrs) un uzraudzības iestāde ir pakļautas vienām un tām pašām augstākajām iestādēm dalībvalstī, tad atbildības jomas jāorganizē tā, lai nodrošinātu uzraudzības neatkarību no atbilstības novērtēšanas.
Katra dalībvalsts var pieņemt lēmumu par tirgus uzraudzības infrastruktūru. Nav nekādu ierobežojumu atbildības sadalē starp iestādēm pēc funkcionālā vai ģeogrāfiskā principa, ja uzraudzība ir efektīva un aptver visu valsts teritoriju. Rezultātā uzraudzības tiesiskās un administratīvās infrastruktūras atšķiras no vienas dalībvalsts uz otru.
Tas prasa īpašas pūles, lai nodrošinātu līdzvērtīgu aizsardzības līmeni visā Eiropas Savienībā, neraugoties uz to, ka uzraudzības pilnvaras ir ierobežotas ar katras dalībvalsts teritoriju. ES dalībvalstij nav tiesību samazināt uzraudzības efektivitāti zemāk par noteikumos paredzēto līmeni, taču tai ir tiesības pastiprināt uzraudzību, pieņemot savus nacionālos tiesību aktus.
Jaunās pieejas direktīvās ir iekļauti noteikumi, kas paredz, ka dalībvalstīm ir jāinformē Komisija vai citas ES dalībvalstis par informāciju, kas iegūta uzraudzības pasākumu gaitā. Ja produkts tiek izņemts no dalībvalsts tirgus, šai dalībvalstij pēc iespējas drīzāk jāinformē Komisija par šādas rīcības iemesliem.
Eiropas Savienībā notiek dažādu kontroles un uzraudzības iestāžu sadarbības koordinācija, kuras ir atbildīgas par Produktu drošības likuma ievērošanas nodrošināšanu, tostarp uzraudzības jomā, lai optimizētu informāciju mērķa riska grupām elektrotehniskajā un mašīnbūves nozarē.
ES notiek pastāvīga informācijas apmaiņa starp dalībvalstu uzraudzības iestādēm, ir izveidota sistēma, kurā muitas iestādes sniedz mērķtiecīgu informāciju par produktiem, kas neatbilst prasībām. Jebkuras uzraudzības iestādes uzdevums ir novērst tādu produktu laišanu tirgū, kas rada risku patērētājiem.
Svarīgs uzraudzības elements ir pārbaudes izstādēs. Šī darbība ir ļoti svarīga, jo īpaši tādēļ, ka produktus, kas neatbilst prasībām, var identificēt, pirms tie tiek laisti ES tirgū. Konsultējoties un sadarbojoties ar izstādes dalībniekiem, ir iespējams novērst neatbilstošu produktu laišanu ES tirgū. Izstāžu dalībniekiem ir jāievēro prasība sniegt informāciju par produktu atbilstību ES tiesību aktiem, norādot to savā stendā, tostarp par CE marķējuma esamību. Potenciālo patērētāju maldināšana nav pieļaujama.
Vienotā tirgus telpa apvieno 28 Kopienas dalībvalstis un trīs Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis.
Savienības iekšējā tirgus uzraudzība jānodrošina jau pie muitas robežām, lai garantētu augstu valstu sabiedrības interešu aizsardzības līmeni. Visām precēm, kas nonāk Savienības tirgū, jāatbilst prasībām par veselības un darba drošību, patērētāju tiesību aizsardzību, ekoloģisko drošību un citām drošības prasībām kopumā. Preču drošība ES teritorijā ir jānodrošina neatkarīgi no ražotājvalsts.
Vienotās telpas muitas dienestiem ir pienākums garantēt šo drošību gadījumos, kad uz ES valstīm tiek eksportētas preces no trešām valstīm.
Kontrole pie robežas un iekšējā tirgū ir visefektīvākais veids, kā garantēt, ka produkts atbilst visām likumdošanas prasībām un ir drošs cilvēkiem un videi. Muitas un uzraudzības iestādes kontrolē produktus, pirms tie nonāk brīvā apgrozībā tirgū. Preces, kas nonāk Eiropas Savienības valstu teritorijā, obligāti jāapliecina to atbilstība ar dokumentiem.
Atkarībā no izstrādājuma veida un paredzētā lietojuma ir jāiesniedz vai nu sertifikāts (Certificate), vai ES atbilstības deklarācija (EC Declaration of Conformity), ja preces ir pakļautas direktīvām, kas nosaka CE marķējuma (CE Mark) kārtību, ja sertifikāts vai deklarācija nav nepieciešama, tiek iesniegti testēšanas rezultāti vai reģistrācijas apliecības, kā to nosaka Kopienas tiesību akti (direktīvas, lēmumi, regulas).
Muitas iestādes, kas kontrolē ES ārējās robežas, ir pienākums sadarboties ar iestādēm, kas veic Kopienā ievesto preču kontroli. To panāk, izstrādājot vienotu pieeju dažādu kontroles dienestu sadarbībai un informācijas apmaiņai.
Preču drošība un kontroles ievērošana tiek nodrošināta saskaņā ar Regulu Nr. 765/2008.
Regula ievieš skaidru tiesisko regulējumu preču laišanai ES tirgū un nosaka precīzas valstu kompetento iestāžu, tostarp Eiropas Savienības valstu muitas iestāžu, saistības. Regula nosaka pieeju importēto preču kontrolei atbilstoši drošības prasībām, kā arī visu pavaddokumentu, tostarp sertifikātu un deklarāciju, esamībai.
Gadījumos, ja šie dokumenti nav pieejami, iestādēm ir pienākums veikt atbilstošas preču īpašību pārbaudes uz piegādātāja vai importētāja rēķina; preces tiek laistas iekšējā tirgū tikai tad, ja to īpašības ir apstiprinātas un izsniegti atbilstoši dokumenti.
Muitas iestādēm saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 ir šādas pilnvaras:
Gadījumā, ja laišana brīvā apritē ir apturēta, muitas dienestiem ir pienākums nekavējoties paziņot par to kompetentajām valsts kontroles iestādēm, kurām tiek piešķirti trīs darba dienas, lai veiktu sākotnējo izmeklēšanu un pieņemtu lēmumu.
Pašlaik visām Eiropas Savienības dalībvalstīm muitas dienestiem un uzraudzības iestādēm ir kopīga datu bāze par precēm, kas neatbilst prasībām, un informācija par tām tiek ievietota reāllaikā. Izstrādājot savas valsts uzraudzības programmas, tiek ņemtas vērā muitas vajadzības. Šajās programmās tiek ņemti vērā faktori, kas var ietekmēt uzraudzības iestāžu prioritātes. Šim nolūkam muitas iestādēm jānodrošina pietiekami daudz resursu, lai veiktu procedūru, kas neļauj neatbilstošiem produktiem nonākt tirgū, kā arī jāveic augsta riska līmeņa ekonomisko operatoru kontrole.
