Procedūras, ko izmanto tetovēšanai vai pastāvīgajam grims (saukta par „tetovējumu”), neatkarīgi no tā, vai tās ietver adatu izmantošanu vai kādu citu tehniku, piemēram, mikroblading, neizbēgami izraisa ādas barjeras bojājumu. Rezultātā tinte vai citas tatuējumiem izmantotās maisījumi iesūcas organismā. Maisījumi, ko izmanto tetovēšanai, parasti sastāv no krāsvielām un palīgvielām, piemēram, šķīdinātājiem, stabilizatoriem, mitrinošām vielām, pH regulētājiem, mīkstinošām vielām, konservantiem un biezinātājiem. Maisījumus ievada cilvēkam zem ādas, acs ābola iekšpusē vai uz gļotādām.
Krāsvielas galvenokārt paliek tuvu maisījuma ievadīšanas vietai, tāpēc tetovējums vai pastāvīgais grims paliek redzams. Tomēr maisījuma šķīstošās sastāvdaļas izplatās pa visu ķermeni dažu stundu vai dienu laikā. Tā rezultātā āda un citi orgāni ilgstoši tiek pakļauti šo šķīstošo vielu iedarbībai. Dažas no šīm vielām ir bīstamas un var apdraudēt cilvēka veselību. Turklāt krāsvielu metabolisms ādā, to sadalīšanās saules staru un lāzera staru ietekmē var izraisīt bīstamu ķīmisko vielu izdalīšanos no ķermeņa vietas, kur atrodas tetovējums vai pastāvīgais grims.
Maisījumi, kas tiek laisti tirgū tetovējumu veikšanai, ir produkti, uz kuriem attiecas Direktīva 2001/95/EK. Direktīva 2001/95/EK atļauj ražotājiem laist tirgū produktus tikai tad, ja tie ir droši. Dalībvalstis nodrošina šīs saistības ievērošanu, veicot pasākumus attiecībā uz bīstamiem produktiem tirgū un paziņojot par šiem pasākumiem Komisijai, izmantojot Kopienas ātrās informācijas sistēmu (RAPEX). Pēdējos gados ir palielinājies RAPEX paziņojumu skaits par ķīmiskajām vielām, kas ir sastāvā maisījumos, kurus izmanto tetovējumu uzlikšanai.
2003. gadā Eiropas Padome pieņēma rezolūciju ResAP (2003)2 par tetovējumu un pastāvīgā grima drošību. 2008. gadā šī rezolūcija tika aizstāta ar rezolūciju ResAP (2008)1. 2008. gada rezolūcijā tika ieteikti vairāki noteikumi par tetovējumu uzlikšanas praksi un tetovējumu uzlikšanai izmantojamo maisījumu ķīmisko sastāvu, lai nodrošinātu, ka tie neapdraud iedzīvotāju veselību un drošību.
Pamatojoties uz Eiropas Padomes ieteikumiem, septiņas dalībvalstis pieņēma valsts tiesību aktus, kas regulē tetovējumu maisījumu ķīmisko sastāvu.
2015. gada 12. martā Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 69. panta 1. punktu lūdza Eiropas Ķīmisko vielu aģentūru sagatavot dokumentāciju, lai novērtētu risku cilvēku veselībai, ko rada atsevišķas ķīmiskās vielas, kas ir sastāvā maisījumiem, kurus izmanto tetovējumu izdarīšanai, un nepieciešamību rīkoties visā Savienībā papildus valstu pasākumiem, kas jau pieņemti dažās dalībvalstīs, un papildus pasākumiem, kas balstās uz kopējām drošības prasībām, kas izklāstītas Direktīvā 2001/95/EK.
Aģentūra sagatavoja XV pielikuma dokumentāciju sadarbībā ar Itāliju, Dāniju un Norvēģiju un ar Vācijas Federālās riska novērtēšanas institūta un Vācijas Federālās darba aizsardzības un drošības institūta palīdzību. Dokumentācija parādīja, ka riski cilvēka veselībai, kas saistīti ar noteiktu bīstamu ķīmisko vielu iedarbību maisījumos, kurus izmanto tetovējumu veikšanai, netiek pienācīgi kontrolēti un ir jārisina visā Savienībā, lai panāktu saskaņotu augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni un brīvu preču apriti Savienībā.
XV pielikuma dokumentā tika ierosināts ierobežojums, kas aizliedz gan maisījumu laišanu tirgū izmantošanai, tostarp citiem mērķiem, gan maisījumu izmantošanu tetovējumu veikšanai, ja tie satur kādas bīstamas vielas.
XV pielikuma dokumentācijā tika ierosinātas vairākas prasības attiecībā uz marķējumu, tostarp prasība norādīt, ka maisījums ir paredzēts izmantošanai tetovējumu veikšanai, norādīt unikālu identifikācijas numuru konkrētas partijas identifikācijai, prasība uzskaitīt visus sastāvdaļas, kas klasificēti kā bīstami cilvēka veselībai Regulas (ES) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā, bet uz kuriem neattiecas ierosinātie ierobežojumi, un uzskaitīt visas sastāvdaļas, uz kurām attiecas ierobežojumi. Turklāt tika uzskatīts par nepieciešamu ieviest papildu prasību marķējumam, norādot niķeļa un hroma (VI) klātbūtni, jo tieši šīs vielas var izraisīt jaunus ādas sensibilizācijas gadījumus un potenciāli izraisīt alerģiskas reakcijas sensibilizētām personām. Marķēšanas prasības tika ierosinātas, lai sniegtu patērētājiem un tetovētājiem papildu informāciju, atvieglotu ierobežojuma ievērošanu un nodrošinātu pienācīgu izmeklēšanu gadījumā, ja rodas nelabvēlīgas sekas veselībai.
Ražotāji un eksportētāji, kas gadā ražo un eksportē uz Eiropas Savienības tirgu 1 tonnu vai vairāk atsevišķu vielu, ir jāievēro REACH prasības. Turklāt tiem ir jānodrošina atbilstība CLP prasībām par bīstamu vielu marķēšanu.
Tatuējumu tintes un pigmenti pastāvīgajam grimsam ir pārbaudīti ECHA ilgtermiņa drošības ziņā, un Eiropas regulatori ir ieviesuši jaunus ierobežojumus tatuējumu krāsām un pigmentiem saskaņā ar REACH regulu no 2022. gada 4. janvāra.
Situācija Eiropas Savienībā attiecībā uz tetovējumiem un pastāvīgo grimu ir ļoti atšķirīga.
Trīs valstīs ir ieviesti valsts tiesību akti attiecībā uz tetovējumiem/PMU produktiem saskaņā ar Eiropas Padomes ieteikumiem ResAP 2003 un 2008, savukārt citas valstis īsteno ķīmisko vielu tiesību aktus (CLP un REACH) un vispārējās GPSD drošības prasības, kas neattiecas konkrēti uz tetovējumiem un PMU produktiem.
Atkarībā no tā, cik tālu ir attīstīta īpaša politika attiecībā uz tetovējumu/PMU produktiem un praksi, dažādas valstis var iedalīt četrās dažādās grupās:
1. Beļģija, Francija, Vācija, Norvēģija un Nīderlande ir pieņēmušas normatīvos aktus saskaņā ar CoE ResAP (2003)2, savukārt Slovēnija, Spānija, Zviedrija un Šveice (kā arī Lihtenšteina, kas ievēro Šveices likumdošanu) ir ieviesusi Eiropas Padomes ResAP (2008)1 ieteikumus.
2. Austrija, Dānija un Latvija ir paziņojusi par valsts likumdošanu, pamatojoties uz CoE ResAP (2008)1, bet tās vēl nav īstenotas.
3. Čehija, Somija, Itālija, Malta, Rumānija un Slovākija ir pieņēmušas darba aizsardzības un drošības pasākumus, kas regulē tetovēšanas darbības, tostarp higiēnu tetovēšanas salonos. Turklāt, saistībā ar RAPEX paziņojumiem, Itālijas un Slovākijas veselības aprūpes iestādes veic tetovējumu/PMU tintes tirgus uzraudzību, atsaucoties uz Eiropas Padomes bīstamo ķīmisko vielu sarakstiem (2008).
4. Bulgārija, Horvātija, Kipra, Igaunija, Grieķija, Īrija, Luksemburga, Polija un Portugāle vēl nav ieviesušas konkrētus normatīvos noteikumus par tetovējumiem/PMU, lai gan tiek pieņemts, ka tās, tāpat kā pārējās dalībvalstis, īsteno vispārīgos noteikumus par patēriņa preču drošību (GPSD) un uzrauga ķīmisko vielu likumdošanas (REACH un CLP) ievērošanu.
Galvenos normatīvo aktu elementus, kas pastāv dažādās valstīs, kuras ir īstenojušas ResAP ieteikumus, var rezumēt šādi.
Pielietojot un lietojot paredzētajam nolūkam, tetovējumi un PMU izstrādājumi nedrīkst apdraudēt cilvēku veselību un drošību vai vidi. Šim nolūkam ražotājam vai personai, kas atbildīga par izstrādājuma laišanu tirgū, jāveic riska novērtējums, pamatojoties uz jaunākajiem toksikoloģiskajiem datiem un zināšanām. Šis novērtējums jāiekļauj dokumentācijā, kas ir viegli pieejama kompetentajām iestādēm.
Tetovējumu un PMU produkti drīkst izmantot tikai tad, ja tie atbilst visām šādām prasībām:
- tie nesatur un neizdala aromātiskos amīnus atbilstošu testēšanas metožu apstākļos;
- tie nesatur vielas, kas uzskaitītas Direktīvā 76/768/EEK (II pielikums);
– tie nesatur vielas, kas minētas Direktīvā 76/768/EEK (IV pielikums, 2.–4. sleja);
– tie nesatur 1., 2. un 3. kategorijas kancerogēnas, mutagēnas un reproduktīvi toksiskas vielas, kas klasificētas saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK;
– tie nesatur konservantus;
– tie ir sterili un tiek piegādāti konteinerā, kas saglabā produkta sterilitāti līdz lietošanai;
– tie tiek piegādāti iepakojumā, kas ir piemērots vienreizējai lietošanai atsevišķam patērētājam.
Uz tetovēšanas un PMU produktu iepakojuma jābūt norādītai šādai informācijai:
– ražotāja vai personas, kas atbildīga par produkta laišanu tirgū, nosaukums un adrese;
– minimālais derīguma termiņš;
– lietošanas nosacījumi un brīdinājumi;
- partijas numurs vai atsauce, ko ražotājs izmanto partijas identifikācijai;
– sastāvdaļu saraksts atbilstoši to nosaukumiem Starptautiskajā teorētiskās un lietišķās ķīmijas savienībā (IUPAC), CAS (Chemical Abstract Service of the American Chemical Society) numuram vai krāsu indeksa (CI) numuram;
– satura sterilitātes garantija.
Vai
- tie nesatur 1., 2. vai 3. kategorijas kancerogēnas, mutagēnas un reproduktīvi toksiskas vielas, kas klasificētas saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK;
- tie atbilst maksimāli pieļaujamajām piemaisījumu koncentrācijām, kas uzskaitītas 3. tabulā, un minimālajām prasībām attiecībā uz citiem organiskajiem piemaisījumiem krāsvielām, ko izmanto pārtikas un kosmētikas produktos, kā norādīts Direktīvā 95/45/EEK;
- tie ir sterili un tiek piegādāti konteinerā, kas saglabā produkta sterilitāti līdz lietošanai, vēlams vienreizlietojamā iepakojumā. Ja tiek izmantoti daudzkārt lietojami konteineri, to konstrukcijai jānodrošina satura netīrības neesamība lietošanas perioda laikā;
- konservanti drīkst izmantot tikai, lai nodrošinātu produkta saglabāšanu pēc atvēršanas, un nekādā gadījumā ne kā korekciju nepietiekamai mikrobioloģiskai tīrībai ražošanas procesā un nepietiekamai higiēnai tetovēšanas un PMU praksē;
- konservantus drīkst izmantot tikai pēc to drošības novērtēšanas un viszemākajā efektīvā koncentrācijā.
Uz tetovēšanas un PMU produktu iepakojuma jābūt norādītai šādai informācijai:
- ražotāja vai personas, kas atbildīga par produkta laišanu tirgū, nosaukums un adrese;
- minimālais derīguma termiņš;
- lietošanas nosacījumi un brīdinājumi;
- partijas numurs vai cits numurs, ko ražotājs izmanto partijas identifikācijai;
- sastāvdaļu saraksts atbilstoši to nosaukumiem Starptautiskajā teorētiskās un lietišķās ķīmijas savienībā (IUPAC), CAS (Chemical Abstract Service of the American Chemical Society) numuram vai krāsu indeksa (CI) numuram;
- satura sterilitātes garantija.
