Pieredze rotaļlietu nozarē kopā ar esošajiem standartiem (ar atsauci vai bez atsauces) nodrošina ļoti labu pamatu ķīmiskās drošības novērtēšanai. Ja var izslēgt, ka rotaļlietas materiāli satur pārmērīgu daudzumu jebkādu vielu, uz kurām attiecas standarti, vai vielu, kas ir aizliegtas/ierobežotas, vai vielu, kas ir labi zināmas un tiek uzskatītas par bīstamām, ir liela varbūtība, ka rotaļlieta var tikt uzskatīta par ķīmiski drošu. Ja kāda no minētajām vielām ir pārmērīgā daudzumā, ir jāņem vērā šo vielu ietekme: ja vielas ir rotaļlietas daļās, kas nav pieejamas saprātīgi paredzamā lietošanā, vai ja vielas nemigrē un neizdalās no rotaļlietas materiāla. Saprātīgi paredzamā lietošanā ietekme nav novērojama un ķīmisko risku var uzskatīt par pieņemami zemu. Tomēr jāievēro piesardzība, lai nepārkāptu tiesiskajos dokumentos noteiktos ierobežojumus attiecībā uz noteiktu vielu kopējo saturu.
Ķīmiskās drošības novērtējuma gadījumā tas var balstīties uz secinājumu par katru materiālu vai vielu, kas iekļauta potenciāli bīstamo vielu sarakstā, norādot, vai tās ietekme rada risku, kas jākontrolē. Lai gan rotaļlietas materiāls var saturēt bīstamu vielu, tā var izrādīties nespējīga kļūt bioloģiski pieejama (t. i., nav ietekmes un viela nevar uzsūkties bērna organismā). No toksikoloģiskā viedokļa, ja nav ietekmes, nevar būt arī risks. Dažiem materiāliem, pamatojoties uz pieredzi, var pieņemt, ka risks nepastāv. Citu materiālu gadījumā ir nepieciešams identificēt vielas, raksturot to bīstamību un noteikt datus par vielu migrācijas iespējamību, pirms ietekmes novērtējums var novest pie lēmuma pieņemšanas par to, vai ir nepieciešams pārvaldīt riskus. Jāuzsver arī, ka dažām vielām ir lielāks migrācijas potenciāls nekā citām, un pat ja vienas vielas kopējā koncentrācija tiek uzskatīta par salīdzinoši zemu, ne vienmēr var secināt, ka migrācija būs vēl zemāka un tādējādi neradīs risku, neveicot analīzi un ietekmes un riska novērtējumu.
