CEN un CENELEC cenšas koordinēt savu darbu ar starptautiskajām standartizācijas organizācijām ISO un IEC. Lai izvairītos no darba dublēšanās un atbalstītu pasaules tirgu harmonizāciju, tika parakstīti nolīgumi (Vīnes nolīgums starp CEN un ISO, Frankfurtes nolīgums starp CENELEC un IEC) ar mērķi izstrādāt metodiku, kas atbalsta šo kopīgo vēlmi. Rezultātā 30 % CEN standartu ir identiski ISO standartiem, bet 75 % CENELEC standartu ir identiski IEC standartiem vai balstās uz tiem.
Ja priekšlikums tiek pieņemts, pietiekams skaits valstu standartizācijas organizāciju vai valstu komiteju piekrīt piedalīties un ir pieejami atbilstoši finanšu resursi, CEN / CENELEC nodod darbu esošajai atbildīgā tehniskā komitejas darba grupai vai izveido jaunu darba grupu ar atbilstošiem speciālistiem. Viena no nacionālajām standartizācijas iestādēm uzņemas atbildību par sekretariāta darbu. Ja nav starptautiska standarta, ko var pieņemt bez izmaiņām kā Eiropas standartu, atbildīgā darba grupa sagatavo pirmo projektu (ņemot vērā visus starptautiskos standartus, kas jau ir publicēti par šo jautājumu). Pēc šī pirmā projekta var sekot citi, līdz tiek panākta vienprātība par priekšlikuma nodošanu sabiedriskai apspriešanai.
CEN / CENELEC sāk sabiedrisko apspriešanu, publicējot Eiropas standarta projekta (prEN) versijas angļu, franču un vācu valodā. Valstu standartizācijas iestādēm ir pieci mēneši, lai nosūtītu savu valsts viedokli. Valsts atspoguļošanas komiteja apspriež visus saņemtos komentārus un iesniedz konsolidētu valsts viedokli. Pamatojoties uz saņemtajiem komentāriem, atbildīgā darba grupa formulē galīgo projektu angļu, franču un vācu valodā. Pēc tam divu mēnešu laikā oficiālās balsošanas laikā locekļi lemj, vai šis galīgais projekts ir pieņemams kā Eiropas standarts. Šādā gadījumā projekts ir jāapstiprina, bet, ja nē, tad ir jānorāda iemesli, kāpēc balsojums ir negatīvs. Galīgā projekta apstiprināšana ir atkarīga no vismaz 71 % CEN locekļu svērto balsu iegūšanas. Ja galīgā standarta projekta saturs būtiski atšķiras no pirmā projekta, izņēmuma gadījumos tiek publicēts otrais standarta projekts, kas atkārtoti tiek iesniegts sabiedriskai apspriešanai.
ETSI standarta izstrādes process ir līdzīgs; galvenā atšķirība ir tāda, ka ETSI atsevišķi locekļi, kas piedalās attiecīgajā tehniskajā komitejā, pieņem tiešu lēmumu par jaunu standartizācijas darbu un apstiprina jaunus ETSI standartizācijas rezultātus. Galīgais lēmums tiek pieņemts, balsojot visiem ETSI locekļiem.
Eiropas standarta (EN) ratifikācija notiek automātiski mēnesi pēc pozitīva balsojuma. Pēc ratifikācijas Eiropas standarts ir jāievieš valstu standartizācijas iestādēm kā valsts standarts, un jebkuri pretrunīgi valsts standarti ir jāatsauc, lai tirgū nebūtu pretrunīgu standartu. Tā kā paredzams, ka Eiropas standarti tiks izstrādāti trīsdesmit sešu mēnešu laikā, katrs posms ir jāpabeidz noteiktajā termiņā, lai gan ir iespējams iesniegt pieteikumu šā termiņa pagarināšanai. Ja darbs netiks pabeigts līdz noteiktajam termiņam, darba elements tiks dzēsts.
Ir arī citi dokumenti par Eiropas standartizāciju, kas atšķiras no Eiropas standartiem ar to izstrādes veidu, izstrādes termiņiem un saistošuma pakāpi: Eiropas tehniskās specifikācijas; Eiropas tehniskais ziņojums un semināru nolīgumi. Lielākā daļa ETSI izdotu standartu tiek izdoti kā ETSI produkti: ES (ETSI standarti), EG (ETSI rokasgrāmatas), kā arī ETSI specifikācijas un ziņojumi.
Tehniskā specifikācija ir dokuments, kas nākotnē var kļūt par Eiropas standartu, bet kas pašlaik nav saņēmis nepieciešamo atbalstu, lai to apstiprinātu kā Eiropas standartu, vai par kuru pastāv šaubas, vai tiks panākta vienprātība, vai kura priekšmets joprojām atrodas tehniskās izstrādes stadijā.
Tehniskais ziņojums ir dokuments, kas satur informatīvu materiālu, piemēram, aptaujas datus no valstu locekļiem vai datus par pašreizējo situāciju konkrētā jomā.
