Standartizācija ir brīvprātīgs tehnisku specifikāciju izstrādes process, kas balstās uz visu ieinteresēto pušu – rūpniecības, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), patērētāju, arodbiedrību, vides un citu nevalstisko organizāciju, valsts iestāžu utt. – vienprātību. To veic neatkarīgas standartizācijas iestādes, kas darbojas valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī. Lai gan standartu izmantošana joprojām ir brīvprātīga, kopš 1980. gadu vidus Eiropas Savienība arvien plašāk izmanto standartus, lai atbalstītu savu politiku un tiesību aktus. Standartizācija ir devusi ievērojamu ieguldījumu iekšējā tirgus izveidē saistībā ar „jaunās pieejas” tiesību aktiem, kas attiecas uz Eiropas standartiem, kurus izstrādājušas Eiropas standartizācijas organizācijas (CEN, CENELEC, ETSI). Turklāt Eiropas standartizācija atbalsta Eiropas politiku konkurētspējas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, inovāciju, sadarbības, vides, transporta, enerģētikas, patērētāju aizsardzības u. c. jomās. Standartizācija ir svarīgs politisks instruments, kas veicina starptautisko tirdzniecību, konkurenci un inovāciju pieņemšanu tirgos.
Eiropas standartus nosaka tirgus, un jebkura ieinteresētā puse, uz kuru attiecas standarts, var izteikt savu viedokli tā izstrādē. Standartu saturu nosaka tehniskās komitejas, kurās ir pārstāvēti uzņēmumi jebkura lieluma, valdība, tirdzniecības asociācijas, pētniecības aprindas, kā arī sabiedrība kopumā. Rūpniecība ir galvenais dalībnieks — gan kā tiešs ETSI procesa dalībnieks, gan ar valstu delegāciju starpniecību CEN un CENELEC. Sabiedrības ieinteresēto pušu līdzdalība standartizācijas procesā nodrošina spēcīgu un svarīgu atbildības aspektu. Eiropas patērētāju balss standartizācijas jomā (ANEC), Eiropas Arodbiedrību institūts (ETUI) un Eiropas Ekoloģisko pilsoņu organizācija standartizācijas jomā (ECOS) spēlē nozīmīgu lomu Eiropas standartizācijā. Šīs organizācijas pārstāv patērētāju, arodbiedrību un vides intereses. Valsts iestādes arī ir galvenās ieinteresētās puses šajā jomā; tās darbojas kā standartizācijas virzītājspēks, izmantojot likumdošanu, standartizācijas noteikumus, kā arī pieprasījumus un valsts iepirkumu politiku. Tās nodrošina ievērojamu finansējumu standartizācijai gan ESO, gan NSB.
Standartizācijas mandāti ir mehānisms, ar kura palīdzību Eiropas Komisija lūdz Eiropas standartizācijas organizācijām un to locekļiem izstrādāt un pieņemt Eiropas standartus, lai atbalstītu Eiropas politiku un tiesību aktus. Mandātu projektus izstrādā Komisijas dienesti, apspriežoties ar plašu ieinteresēto personu grupu. Pirms tie tiek oficiāli nosūtīti Eiropas standartizācijas organizācijām, tie tiek nodoti apspriešanai dalībvalstīm Pastāvīgajā komitejā. Eiropas standartizācijas organizācijas, kas ir neatkarīgas organizācijas, ir tiesīgas atteikties no mandāta, ja tās uzskata, ka attiecīgajā jomā nav iespējams izstrādāt standartus. Praksē šāda atteikšanās notiek reti, pateicoties iepriekš minētajām neoficiālajām konsultācijām.
Ir trīs veidu mandāti:
mandāti, lai pārbaudītu paredzētā standartizācijas darba izpildāmību;
mandāti, kas prasa standartizācijas programmas izstrādi; un
mandāti Eiropas standartu izstrādei un pieņemšanai.
Tā kā inovācijas ir svarīgs standartu izstrādes virzītājspēks, standartizatoriem ir ļoti svarīgi uzlabot saikni starp standartizāciju un pētniecību un zinātnisko kopienu; pētniecības projektiem jābūt pieejamai jaunākajai informācijai par pieejamajiem vai izstrādājamajiem standartiem; standartizācijas darbības pašas par sevi var radīt nepieciešamību pēc papildu pētījumiem, piemēram, par piemērotākām testēšanas metodēm.
CEN — Eiropas Standartizācijas komiteja
CENELEC, Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteja, ir asociācija, kas apvieno 34 Eiropas valstu nacionālās elektrotehnikas komitejas.
ETSI Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts
ES rūpniecības klātbūtnes uzturēšana un uzlabošana starptautiskajos tirgos ir atslēga uz darba vietu radīšanu un izaugsmi Eiropā. Standarti atvieglo uzņēmumu piekļuvi tirgiem visā pasaulē, un šajā ziņā ir svarīgi stiprināt ES rūpniecības konkurētspēju un globālo pārklājumu, samazinot tehniskos šķēršļus tirdzniecībā, kā arī uzlabojot sadarbības efektivitāti visā pasaulē, izmantojot kopīgas tehniski saskaņotas normas, kas atbalsta preču un pakalpojumu tirdzniecību.
Šos mērķus var sasniegt, pirmkārt, nodrošinot maksimāli iespējamo saskaņotību starp globālajiem un Eiropas standartiem un veicinot ES vai starptautisko standartu izmantošanu ārpus ES, vienlaikus ievērojot atbilstošu līdzsvaru starp Eiropas, valstu un starptautiskajiem standartiem.
Eiropas Savienība pastiprinās dialogu ar starptautiskās standartizācijas dalībniekiem. Tā arī turpinās veicināt informētību un popularizēt starptautiskās un Eiropas standartizācijas sistēmas priekšrocības daudzpusējos forumos, tostarp Pasaules Tirdzniecības organizācijā un attiecīgajos Apvienoto Nāciju Organizācijas komitejās, kā arī veicinās dialogu par regulējuma jautājumiem ar ekonomiski nozīmīgiem partneriem. Lai stiprinātu ES klātbūtni starptautiskajā standartizācijā, tiek izveidota iestāde starptautiskajai standartizācijas darbībai un finansiāla atbalsta mehānisms, lai galvenie eksperti varētu piedalīties globālās standartizācijas sanāksmēs, lai veicinātu Savienības intereses.
Tiek izstrādāts rīcības plāns ar virkni prioritāru pasākumu, lai samazinātu nepublicēto saskaņoto standartu krājumus īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Konkrēti, tas paredz prioritāri noteikt standartus, kas visvairāk ietekmē tirgu, izstrādāt skaidrākus procesus saskaņoto standartu apstiprināšanai un publicēšanai, jo īpaši attiecībā uz datoru enerģijas patēriņu, displejiem, serveriem un datu uzglabāšanas ierīcēm, komerciālajiem ledusskapjiem, elektromotoriem, ventilatoriem, apgaismes ierīcēm, sadzīves ledusskapjiem, standarta gaisa kompresoriem, darbagaldiem un ārējiem barošanas avotiem.
Eiropas Savienībā produktu uzraudzība un kontroles testēšana tiek veikta sistemātiski un efektīvi visā Eiropas līmenī, lai nodrošinātu maksimālu labumu patērētājiem, ražotājiem un videi. Neatbilstība ES tiesību aktu prasībām par produktu atbilstību ir konkurences tiesību pārkāpums, kas rada noteiktas sekas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
Saskaņotie Eiropas standarti ir tieši saistīti ar atbilstības nodrošināšanu un automātiski tiek uzskatīti par saderīgiem ar konkurences tiesību aktiem. Visiem dalībniekiem, uz kuriem attiecas standarts, jābūt iespējai piedalīties standartu noteikšanas procesā. Organizācijām, kas nosaka standartus, jābūt objektīviem kritērijiem tehnoloģiju izvēlei, kas jāiekļauj standartos, un procedūrām, kas efektīvi informē puses par gaidāmajiem, pašreizējiem un pabeigtajiem standartizācijas procesiem.
Eiropas standartizācijas organizācijas ir oficiāli atzītas saskaņā ar ES Regulu 1025/2012 un, piedaloties standartu izstrādē, tās nav atbrīvotas no konkurences tiesību aktu noteikumiem.
Eiropas konkurences regulatori pievērš uzmanību standartiem, jo juridiski standarts ir vienošanās starp uzņēmumiem.
ES standartizācijas pamatprincipi tika pārskatīti 2010. gadā, lai standartizācijas iestādes varētu atteikties no saviem noteikumiem, lai izvairītos no ierobežojošas ietekmes uz konkurenci. CEN, Cenelec un ETSI ir trīs organizācijas, kas pašlaik ir atzītas par Eiropas standartizācijas organizācijām.
Standarti pozitīvi ietekmē ekonomiku, jo veicina ekonomisko integrāciju kopējā tirgū, stimulē jaunu tirgu attīstību un uzlabo piegādes nosacījumus. Standarti parasti palielina konkurenci un ļauj samazināt ražošanas un pārdošanas izmaksas, tādējādi veicinot ekonomiku kopumā.
Iekšējā Eiropas tirgū standarti sniedz papildu priekšrocības, veicinot tirgus integrāciju ES. Saskaņotie standarti palīdz novērst tirdzniecības ierobežojumus starp Kopienas dalībvalstīm.
CEN un CENELEC mērķis ir arī stiprināt stratēģiskās alianses, lai palielinātu Eiropas nozaru konkurētspēju globālajos tirgos un veicinātu tehnisko šķēršļu tirdzniecībai novēršanu. Ņemot vērā starpreģionālās sadarbības pieaugošo nozīmi pētniecības un inovāciju jomā, CEN un CENELEC kopā ar saviem starptautiskajiem partneriem noteiks prioritārās tēmas standartizācijai. Eiropas pētniecības struktūra Horizon 2020 cita starpā nosaka sadarbības iespējas ar tādām valstīm kā Amerikas Savienotās Valstis, Japāna, Indija, Austrālija un Āfrikas valstis. Eiropas standartizācijas struktūras koncentrējas uz iespēju identificēšanu un partneru iesaistīšanu šajās valstīs pētniecības darbībā, kas varētu izmantot standartizāciju kā inovāciju instrumentu.
