Viena no ļoti plaši izmantotajām pieejām, lai pamatotu drošību un tās programmatūru, ir sniegt pierādījumus, ka produkts ir izstrādāts un testēts labi strukturētā izstrādes procesā, piemērojot stingru standartu prasības un ieteikumus. Šo pamatojuma pieeju bieži dēvē par uz noteikumiem balstītu pieeju, jo tā balstās uz iepriekš noteiktu noteikumu piemērošanu.
Uz noteikumiem balstīta pieeja labi darbojas stabilā vidē, kur tiek uzskatīts, ka labākā prakse nozīmē atbilstošu drošību. Tomēr tā ne vienmēr sniedz tiešus pierādījumus tam, ka mašīna un tās programmatūra nodrošina nepieciešamo uzvedību vai īpašības, kas nepieciešamas, lai sasniegtu vēlamo uzticamības līmeni. Turklāt var būt gadījumi, kad nav iespējams atrast piemērotu piemērojamo noteikumu kopumu, kas var nodrošināt vēlamo uzticamības līmeni un kuru atbilstību Eiropas prasībām var pierādīt.
Uz mērķi orientētu argumentācijas pieeju var izmantot, ja argumentācija skaidri parāda, ka ir sasniegta vēlamā uzvedība, īpašība vai uzticamība. Šādu pieeju var saukt par uz mērķi orientētu pieeju.
Arī drošības sistēmām ir jāpamato, ka mašīna un tās programmatūra neuzvedīsies nepieņemami, apdraudējumi ir novērsti un atlikušo ievainojamību riski ir samazināti līdz pieņemamam līmenim. Šo pieeju var saukt par uz risku balstītu pieeju.
Veicot mašīnu drošības pasākumus, vienmēr ir svarīgi ieviest skaidri strukturētu procesu. Ja šāds process ir ieviests, ir vieglāk nodrošināt konsekventus rezultātus, kas sakrīt ar organizācijas veselības un drošības mērķiem. Labi izstrādāts riska novērtēšanas process ir atbilde uz daudzām ķibelēm, kas piemeklē uzņēmumus, kuri īsteno drošības pasākumus.
Apvienojumā ar riska mazināšanas procesu, lai samazinātu vai citādi novērstu riskus, ražotājs var pierādīt, ka ir veikti pasākumi, lai adekvāti mazinātu risku, un nodrošināt, ka piemērotie pasākumi nav pārlieku lieli, ņemot vērā attiecīgo apdraudējumu līmeni.
Riska analīze un riska novērtēšana veido pamatu, un riska mazināšanas pasākumu pievienošana nodrošina vēlamo mērķi - drošu mašīnu.
Lai analizētu risku, jāapvieno trīs elementi - mašīnas ierobežojumi, bīstamības noteikšana un riska novērtējums. Kopā šie atribūti tiek ņemti vērā, lai noteiktu riska līmeni, kas pēc tam tiek novērtēts, lai noteiktu, vai riska samazināšanas mērķi ir sasniegti.
Standarti sniedz plašu informāciju par riska novērtēšanu. Daudzos standartos ir sniegts detalizēts procesa apraksts, un dažos ir sniegti skaidri modeļi, kurus var piemērot.
A tipa standartos sniegts vispārīgs pārskats par apdraudējumu noteikšanu, savukārt C tipa standartos ir iespējams sniegt detalizētāku informāciju, kas attiecas uz konkrētu nozari vai iekārtu grupu. Izmantojot šo pieeju, vispārīgās prasības, kas piemērojamas visām mašīnām, tiktu aplūkotas A tipa standartā.
Standarti var būt specifiski mašīnu apakšgrupai, ja tādi ir, ir C tipa standarti - EN ISO 12100 Mašīnu drošība - Pamatjēdzieni, vispārīgie projektēšanas principi.
Lai labāk izprastu riska novērtēšanas procesu, vispirms ir svarīgi izpētīt riska jēdzienu. Pēc definīcijas risks ir kaitējuma smaguma, ko varētu radīt aplūkojamais apdraudējums, un varbūtības, ka šis kaitējums varētu rasties, kombinācija. Smagums attiecas uz iespējamās traumas vai slimības pakāpi (piemēram, viegla, smaga vai letāla) un kaitējuma apjomu (piemēram, cik daudz cilvēku var tikt skarti).
Notikuma iespējamību novērtē, ņemot vērā biežumu, ilgumu, lielumu, notikuma ātrumu, cilvēka kļūdu un apdraudējuma raksturojumu. Incidenta rašanās varbūtību bieži iedala trīs ietekmējošos faktoros - cilvēku pakļaušana apdraudējumam, bīstamā notikuma iestāšanās un iespēja izvairīties no kaitējuma vai to ierobežot.
Novērtējot apdraudējuma iedarbību uz cilvēkiem, jāņem vērā šādi faktori:
Nepieciešamība piekļūt apdraudējumam (piemēram, normālas ekspluatācijas, apkopes/remonta, defektu novēršanas, tīrīšanas u. c. laikā).
piekļuves veids (piemēram, manuāla materiāla padeve, aizsprostojumu tīrīšana u. c.).
Laiks bīstamajā zonā
Cilvēku skaits, kam nepieciešama piekļuve
Piekļuves biežums (parasti mēra vienā darba maiņā).
Bīstamo notikumu var izraisīt gan tehniska, gan cilvēciska izcelsme, un pārbaudāmie faktori ir šādi:
Uzticamība / citi statistikas dati
Negadījumu vēsture
Veselības traumu vēsture
Riska salīdzinājums (ar identisku vai līdzīgu aprīkojumu) Pēdējais nozīmīgais varbūtības komponents, kas jāņem vērā, ir iespēja izvairīties no bojājumiem vai tos ierobežot.
Jāņem vērā šādi faktori:
Dažādi cilvēki, kas var būt pakļauti apdraudējumam (piemēram, kvalificēti vai nekvalificēti).
Specializētu apmācību vien nevar izmantot kā līdzekli varbūtības samazināšanai, ja vien nevar garantēt, ka visām apdraudējumam pakļautajām personām būs līdzvērtīgs apmācības vai zināšanu līmenis.
