Standarti ir izstrādāti kā vispārējs satvars, kas var tikt piemērots plašam organizāciju un nozaru lokam. Interpretācijas iespēja padara standartus elastīgus, bet vienlaikus arī pakļautus nepareizai interpretācijai.
Standartu interpretācija bieži ir saistīta ar tajos izmantoto formulējumu. Lingvistiskajā lietojumā pat nelielas atšķirības, piemēram, vai kaut kas ir norādīts kā obligāts vai vēlams, var izraisīt atšķirības starp prasībām un ieteikumiem.
Atklātība interpretācijai var izraisīt gan pārmērīgu, gan nepietiekamu uzsvaru uz prasībām. Pārmērīga interpretācija var izraisīt to, ka tiks pievienotas paaugstinātas prasības, ko standarts nepieprasa. Pārmērīga interpretācija var izraisīt papildu administratīvo slogu un nevajadzīgu resursu sadali.
Nepietiekama interpretācija var izraisīt to, ka dažas svarīgas prasības netiks pilnībā saprastas vai ņemtas vērā. Ir svarīgi atzīmēt, ka koncentrēšanās tikai uz minimālo standartu prasību izpildi ne vienmēr veicina drošu produktu ražošanu.
Vai ir lietderīgi uzskatīt standartus tikai par nepieciešamajiem noteikumiem, vai arī tie ir jāuzskata par instrumentiem, kas veicina produktu kvalitātes un drošības uzlabošanu, produktu konkurētspējas palielināšanu iekšējā un ārējā tirgū un aizsargā patērētāju intereses.
Standarti nav nemainīgi dokumenti, bet veidojas praktiskās darbības gaitā un vienlaikus virza korporatīvās kultūras attīstību.
Standarts nosaka, ka izteikumi, piemēram, „jāizpilda”, ir obligātas prasības, savukārt „jāizpilda” attiecas uz standarta ieteikumiem. Atšķirības starp prasībām un ieteikumiem ir svarīgas no dažādu produktu atbilstības novērtēšanas viedokļa, jo atšķirības formulējumos nepalīdz koncentrēties uz prasību izpildi, lai produkti atbilstu prasībām.
Mašīnbūves regula pastiprina saskaņoto standartu nozīmi, kuros atbilstība spēlē svarīgu lomu. Ja ražotājs atbilst standartiem, kas pieņemti ES oficiālajos tiesību aktos, iekārtas uzskata par atbilstošām pamatprasībām, pieņemot, ka tās atbilst.
Atbilstība saskaņotajiem standartiem atvieglo ražotāju darbu, jo samazina administratīvo slogu un paātrina produktu nonākšanu tirgū. Mašīnbūves regula atzīst, ka ne visiem jaunajiem tehniskajiem risinājumiem ir gatavi standarti. Šādos gadījumos atbilstību var pierādīt ar citiem tehniskajiem līdzekļiem, piemēram, riska novērtējumu un tehnisko dokumentāciju.
Pirms mašīna tiek piegādāta pasūtītājam vai nodota ekspluatācijā, tai jāatbilst visām pamatprasībām drošības jomā. Šīs prasības tiek nodrošinātas ar atbilstības novērtēšanas procesu, kura laikā tiek pārbaudīta mašīnas konstrukcija un izpildījums atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem un standartiem.
