Pārtikas produktu risku novērtējums ir atkarīgs no precīzu un aktuālu zinātnisko datu pieejamības. Tie var ietvert, piemēram, epidemioloģisko informāciju, izplatības datus un ietekmes datus. Paplašinoties Eiropas Savienībai, būs jāņem vērā dati, kas attiecas uz jaunajām dalībvalstīm. Nepieciešamība izstrādāt efektīvas informācijas vākšanas sistēmas Eiropas un pasaules līmenī prasa jaunu pieeju, kas ļautu vislabāk izmantot pieejamos resursus.
Daudzās jomās kapacitātes trūkumu var atrisināt, samazinot komitejas locekļiem un ārējiem ekspertiem nepieciešamo darbietilpīgo sagatavošanās darbu apjomu. Pesticīdu, biocīdu un ķīmisko vielu radītā riska novērtējumus iedzīvotājiem jau atbalsta dalībvalstu institūtu tīkli, kas izveidoti saskaņā ar nozares tiesību aktiem. Tas ir ievērojami uzlabojis attiecīgo zinātnisko komiteju darbu un efektivitāti. Tas ļauj izveidot efektīvu kolēģiālas pārskatīšanas sistēmu un tādējādi dod iespēju maksimāli izmantot dalībvalstu pieredzi, nekaitējot komiteju neatkarībai. Tīkliem ir arī liels potenciāls datu vākšanai. Šī pieeja ir jāpaplašina, un ir jāpievērš uzmanība esošo tīklu efektīvākai izmantošanai.
Lai sasniegtu kopējo mērķi uzlabot patērētāju veselības aizsardzību un atjaunot uzticību ES pārtikas nekaitīguma politikai, ir nepieciešamas pastiprinātas sistēmas. Ir izveidotas un pietiekami veiksmīgi darbojas sistēmas uzraudzības un kontroles, ātrās brīdināšanas, pārtikas nekaitīguma pētījumu, zinātniskās sadarbības, analītiskā atbalsta un zinātnisko ieteikumu sniegšanas jomā.
Pēc virknes pārtikas krīžu 1990. gadu beigās Komisija 2002. gadā izveidoja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi ar īpašām pilnvarām gan riska novērtēšanā, gan informācijas sniegšanā par pārtikas nekaitīguma jautājumiem, lai tā kalpotu par zinātnisko ieteikumu un informācijas avotu par riskiem, kas saistīti ar pārtikas ķēdi. Aģentūra tika oficiāli izveidota ES saskaņā ar Vispārīgo pārtikas likumu – Regulu 178/2002.
EFSA ir Eiropas aģentūra, ko finansē Eiropas Savienība un kas darbojas neatkarīgi no Eiropas likumdošanas un izpildinstitūcijām (Komisija, Padome, Parlaments) un ES dalībvalstīm.
Komisijas galvenā prioritāte ir pieņemt efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, ar kura palīdzību var atjaunot un saglabāt patērētāju uzticību. Šim uzdevumam ir daudz aspektu. Pirmkārt, tas ir pats uzticības jautājums – kā to panākt. Otrkārt, nodrošināt ne tikai uzticības atjaunošanu, bet, kas ir vēl svarīgāk, tās saglabāšanu.
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes loma ir noteikta riska analīzes procesā, kas ietver riska novērtēšanu, riska pārvaldību un informēšanu par riskiem.
Riska novērtēšanas mērķis ir sniegt zinātniskas rekomendācijas. Plaša informācijas vākšana un analīze ir priekšnoteikums pamatotām un aktuālām zinātniskām rekomendācijām. Sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības uzraudzības un kontroles tīkli, informācijas sistēmas lauksaimniecības nozarē un ātrās brīdināšanas sistēmas, kā arī pētniecības un attīstības programmas spēlē svarīgu lomu zinātnisko zināšanu veidošanā.
Tiesību akti ietver primāros tiesību aktus, ko pieņem Padome vienpersoniski vai kopā ar Eiropas Parlamentu, un izpildtiesību aktus, ko pieņem Komisija saskaņā ar tai piešķirtajām pilnvarām. Tiesību akti ietver politisku lēmumu un paredz spriedumus, kas balstās ne tikai uz zinātni, bet arī uz plašāku sabiedrības vēlmju un vajadzību izpratni. Pastāv skaidra robežšķirtne starp riska pārvaldību un riska novērtēšanu.
Komisija ir atbildīga par to, lai Kopienas tiesību akti tiktu pienācīgi pārņemti valstu tiesību aktos un pienācīgi piemēroti dalībvalstu valsts iestādēs. Kontroles funkciju veic Komisijas Pārtikas un veterinārais birojs (FVO), kas ziņo par saviem secinājumiem un sniedz ieteikumus. FVO ziņojumi ir būtiski elementi Komisijai, lemjot par to, vai ir jāpieņem aizsardzības pasākumi Kopienas robežās vai attiecībā uz importu no trešām valstīm, vai arī jāuzsāk tiesvedība pret dalībvalstīm.
Pastāv nopietnas bažas, ka regulatīvo pilnvaru nodošana neatkarīgai iestādei varētu nepamatoti vājināt demokrātisko atbildību. Pašreizējais lēmumu pieņemšanas process nodrošina augstu atbildības un pārredzamības līmeni, ko ir grūti atkārtot decentralizētā struktūrā.
Kontrolfunkcija ir jābūt Komisijas riska pārvaldības procesa centrā, ja tā vēlas efektīvi rīkoties patērētāju interesēs, jo īpaši nodrošinot, ka tiek pienācīgi īstenotas ieteikumi par pasākumiem, kas izriet no kontroles. Komisijai ir jāturpina gan regulēšana, gan kontrole, ja tā vēlas pildīt pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar Līgumiem.
Informēšana par riskiem ir būtisks elements, lai nodrošinātu patērētāju informētību un mazinātu nepamatotas bažas par pārtikas produktu drošumu. Tas prasa, lai zinātniskie atzinumi būtu plaši un ātri pieejami, ievērojot tikai parastās komerciskās konfidencialitātes prasības, ja tas ir piemērojams. Turklāt patērētājiem ir jāsniedz viegli pieejama un saprotama informācija ne tikai par šiem atzinumiem, bet arī par plašākiem jautājumiem, kas saistīti ar patērētāju veselības aizsardzību.
Lai nodrošinātu, ka pasākumi ir efektīvi, atbilstoši un ātri, ir nepieciešama visplašākā zinātniskā riska novērtējuma atzīšana.
Aģentūras pienākums ir sagatavot un sniegt zinātniskas rekomendācijas, vākt un analizēt informāciju, kas nepieciešama, lai atbalstītu gan šīs rekomendācijas, gan Kopienas lēmumu pieņemšanas procesus, uzraudzīt un novērot attīstību pārtikas nekaitīguma jautājumos un informēt visas ieinteresētās personas par saviem secinājumiem.
Veicot savas funkcijas, iestādei ir jādemonstrē augstākais neatkarības, zinātniskās izcilības un pārredzamības līmenis savā darbībā. Tādējādi tai ir jāspēj ātri pierādīt sevi kā autoritatīvu orientieri patērētājiem, pārtikas rūpniecībai, dalībvalstu iestādēm un plašākā pasaules arēnā. CE marķējums netiek uzlikts.
