Galvenais princips attiecībā uz importētiem pārtikas produktiem un dzīvnieku barību ir tas, ka tiem jāatbilst sanitārajām prasībām, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras Kopiena noteikusi savai ražošanai.
Eiropas Savienība ir pasaulē lielākais pārtikas produktu importētājs/eksportētājs un tirgo arvien daudzveidīgākus pārtikas produktus ar valstīm visā pasaulē. Ņemot vērā šādu plašo pārtikas produktu tirdzniecību, to drošību nevar uzskatīt par jautājumu, kas attiecas tikai uz iekšpolitiku.
Informēšana par riskiem
Informēšana par riskiem nedrīkst būt pasīva informācijas nodošana, bet gan interaktīva, paredzot dialogu un atgriezenisko saiti ar visām ieinteresētajām personām.
Informēšana par riskiem ietver informācijas apmaiņu starp ieinteresētajām pusēm par riska raksturu un pasākumiem šā riska kontrolei. Tas ir valsts iestāžu galvenais pienākums, un tas var darboties pareizi tikai tad, ja riska novērtējums un lēmumi par riska pārvaldību ir pārredzami un publiski pieejami.
Komisija ir ieviesusi jaunu pieeju pārredzamības nodrošināšanai, sniedzot sabiedrībai visu informāciju par zinātniskajām rekomendācijām, kā arī par inspekcijām un kontroli. Šī politika ir galvenais elements risku informēšanā un sabiedrības uzticēšanās veicināšanā. Pārredzamība nodrošinās nepieciešamo sabiedrības kontroli un garantēs demokrātisku kontroli un atbildību.
Ir ļoti svarīgi ieviest aktīvāku pieeju informācijas sniegšanai par neizbēgamiem riskiem noteiktām iedzīvotāju grupām, tostarp sievietēm reproduktīvā vecumā, grūtniecēm, zīdaiņiem, veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar imūndeficītu. Viņiem ir aktīvāk jābrīdina par iespējamo risku, ko rada noteikti pārtikas produkti.
Marķējums un reklāma
Patērētājiem jāsniedz nepieciešamā un precīza informācija, lai viņi varētu izdarīt apzinātu izvēli.
Obligātie marķēšanas noteikumi jānodrošina, lai patērētājam būtu pieejama informācija par preces īpašībām, kas nosaka izvēli, sastāvu, uzglabāšanu un pārtikas produkta lietošanu. Uzņēmējiem jābūt tiesībām sniegt papildu informāciju uz etiķetes, ja šī informācija ir pareiza un nemaldina.
Marķējums ir kļuvis par tirdzniecības politikas jautājumu daudzās dažādās jomās, tostarp pārtikas produktu drošībā, un Eiropas Savienība ievēro daudzpusējās rekomendācijas par marķējumu. Vadlīnijas kalpo, lai izvairītos no nevajadzīgiem strīdiem.
Pilnīga sastāvdaļu marķēšana ne tikai nodrošina patērētājiem optimālu informāciju par pārtikas produkta sastāvu, bet arī sniedz informāciju tiem patērētājiem, kuriem medicīnisku vai ētisku iemeslu dēļ ir jāizvairās no noteiktām sastāvdaļām vai kuri to vēlas.
Marķēšanas direktīva aizliedz jebkuram pārtikas produktam piedēvēt īpašības, kas novērš, ārstē vai izārstē cilvēka slimības, vai atsaukties uz šādām īpašībām. Komisija joprojām uzskata, ka pārtikas produktu marķējumā un reklāmā nedrīkst būt šādi apgalvojumi par labumu veselībai.
Laba, sabalansēta uztura ir priekšnoteikums labai veselībai, bet apgalvojumi, ka uzturs var novērst vai izārstēt kādu konkrētu slimību, patiesībā var novest patērētājus pie nesabalansēta uztura. Tomēr Komisija izskatīs jautājumu par to, vai ES tiesību aktos ir jāievieš konkrēti noteikumi, kas regulē „funkcionālos apgalvojumus” (piemēram, apgalvojumus par uzturvielas labvēlīgo ietekmi uz noteiktām normālām organisma funkcijām) un „apgalvojumus par uzturu” (piemēram, apgalvojumi, kas apraksta uzturvielas klātbūtni, trūkumu vai līmeni, atkarībā no gadījuma, kas ir pārtikas produktā, vai tās vērtību salīdzinājumā ar līdzīgiem pārtikas produktiem). Turklāt Komisija izskatīs nepieciešamību saskaņot Pārtikas produktu marķēšanas direktīvas prasības ar patērētāju vajadzībām un gaidām.
Papildus pieejai pārtikas produktu marķēšanai, zaudējumu atlīdzināšanas līdzekļi, ko patērētāji un konkurenti izmanto saistībā ar maldinošiem reklāmas paziņojumiem, jāattiecina uz apsūdzībām, kas saistītas ar iepriekš minētajiem apgalvojumu veidiem. Saistībā ar to Komisija iesniegs priekšlikumu grozīt Direktīvu par maldinošu reklāmu un nodrošinās, ka noteikumi par reklāmu un marķēšanu attiecībā uz apgalvojumiem nodrošina saskaņotu tiesisko pamatu
Zinātniskā informācija liecina, ka atbilstošs un daudzveidīgs uzturs ir ļoti svarīgs faktors labas veselības un vispārējās labsajūtas uzturēšanā. Tas var būt īpaši aktuāli tagad, kad tirgū parādās jauni produktu veidi ar mainītu uzturvērtību, kas var labvēlīgi vai nelabvēlīgi ietekmēt patērētāju uzvedību un labsajūtu. Turklāt informācija, kas ļautu patērētājam izdarīt pareizo izvēli, nav sistemātiski pieejama skaidrā un pieejamā veidā.
Attiecībā uz diētiskajiem pārtikas produktiem (t. i., pārtikas produktiem, kas paredzēti, lai apmierinātu konkrētu iedzīvotāju grupu īpašās uztura vajadzības) ir pieņemta īpaša direktīva par pārtikas produktiem — noteikumi par diētiskajai uztura lietošanai paredzēto pārtikas produktu sastāvu un marķējumu (medicīniskā uzraudzībā) personām, kas cieš no noteiktām slimībām, traucējumiem vai veselības stāvokļiem, ir noteikti Komisijas Direktīvā 1999/21/EK. Šie produkti ir paredzēti izņēmuma vai daļējai uztura nodrošināšanai personām, kuru uztura vajadzības nevar apmierināt ar parastajiem produktiem. Pārtikas vielas, kuras var izmantot pārtikas produktu ražošanā īpašiem medicīniskiem mērķiem, ir noteiktas Komisijas Regulā (ES) Nr. 953/2009.
Regula (ES) 2016/128, pieņemta 2015. gada 25. septembrī un piemērojama no 2019. gada 22. februāra. Regulā ir saglabāti esošie noteikumi, kas ietverti Direktīvā 1999/21/EK, ar dažām izmaiņām marķēšanas prasībās, lai nodrošinātu atbilstību horizontālajiem noteikumiem, kas ietverti Regulā (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, ņemot vērā produktu specifiku.
Ievieš aizliegumu izmantot paziņojumus par pārtikas produktu uzturvērtību un lietderību īpašiem medicīniskiem mērķiem, lai nodrošinātu juridisko skaidrību un izvairītos no nepareizas produktu reklāmas.
Attiecina uz pārtikas produktiem īpašiem medicīniskiem mērķiem, kas paredzēti zīdaiņiem, visus marķēšanas, noformēšanas, reklāmas un mārketinga noteikumus, kuri piemērojami zīdaiņu maisījumiem veseliem zīdaiņiem un kuri nav pretrunā ar produktu paredzēto lietošanu. Tas nodrošinās ES noteikumu saskaņotību un palīdzēs izvairīties no produktu nepareizas klasifikācijas.
Pārtikas produktiem, kas paredzēti īpašiem medicīniskiem mērķiem zīdaiņiem un maziem bērniem, piemēro tos pašus noteikumus par pesticīdiem, kas piemērojami zīdaiņu maisījumiem, papildu barības maisījumiem, apstrādātiem graudaugu produktiem un bērnu pārtikai.
Vairāki aspekti, kas jau ir skarti šajā Baltajā grāmatā, attiecas arī uz politikas izstrādi šajā jomā. Lai veiksmīgi īstenotu uztura politiku, ir nepieciešama, jo īpaši, efektīva uzraudzība, datu vākšana un analīze. Tāpēc informācija par pārtikas patēriņu, uzturu un uztura stāvokli jāiekļauj valstu datu vākšanas sistēmās un Kopienas datu vākšanas sistēmās. Turklāt ir jāveicina zinātniskā pētniecība un pētījumi uztura jomā, ir aktīvi jāpieprasa zinātniskas rekomendācijas, un to rezultātiem jābūt pieejamiem pilnīgi pārredzami. Vēl viens svarīgs uztura politikas aspekts ir efektīva un pareiza patērētāju informēšana; šajā sakarā svarīga nozīme ir direktīvai par pārtikas produktu marķēšanu. Jāpieliek īpašas pūles, lai izveidotu atbilstošus informācijas rīkus, tostarp pārtikas produktu marķējumu, kā arī informācijas kampaņas. Tiks ierosināti Padomes ieteikumi par uztura ieteikumiem. Jānodrošina atbilstoša komunikācija ar patērētājiem.
[3] Šis rīcības plāns neietver visas pašreizējās darbības, kas izriet no ES tiesību aktos noteiktajām saistībām.
Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem stājās spēkā 2014. gada 13. decembrī. Pienākums sniegt informāciju par uzturvērtību ir spēkā no 2016. gada 13. decembra.
Šī regula nodrošina, jo īpaši, skaidrāku un saskaņotāku alerģiju izraisītāju (piemēram, sojas, riekstus, lipekli un laktozi) fasētiem pārtikas produktiem (izceļot ar burtu izmēru, stilu vai fona krāsu) sastāvdaļu sarakstā un obligātu informāciju par alergēniem nefasētiem pārtikas produktiem, tostarp restorānos un kafejnīcās. Tā paredz arī noteiktu informāciju par uzturu attiecībā uz lielāko daļu fasētu pārstrādātu pārtikas produktu, obligātu informāciju par svaigas cūkgaļas, aitas gaļas, kazas gaļas un mājputnu gaļas izcelsmi, kā arī tās pašas marķēšanas prasības attiecībā uz tiešsaistes pārdošanu, tālpārdošanu vai pirkšanu veikalā.
Regula skaidro pārtikas nozares uzņēmumu pienākumus saistībā ar informāciju par pārtikas produktiem.
Regula (ES) Nr. 1169/2011 ir jāpārskata, un pārskatīšanas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvāku informāciju uz etiķetēm, palīdzēt patērētājiem izvēlēties veselīgākus, videi draudzīgākus pārtikas produktus un cīnīties pret pārtikas atkritumiem, ierosinot:
ieviešot vienotu obligātu uzturvērtības marķējumu uz iepakojuma priekšējās puses un nosakot uzturvielu profila kritērijus, lai ierobežotu pārtikas produktiem pievienotos apgalvojumus;
paplašinot obligāto informāciju par izcelsmi noteiktiem produktiem;
pārskatot datuma marķējuma noteikumus („lietot līdz” un „patērēt līdz”).
Turklāt ierosinātā FIC regulas redakcija tiks turpināta saskaņā ar Eiropas vēža apkarošanas plānu.
