Eiropas Savienības pārtikas nekaitīguma politika ir vērsta uz patērētāju aizsardzību, vienlaikus nodrošinot vienotā tirgus netraucētu darbību. Sākot no 2003. gada, politika balstās uz izsekojamības koncepciju gan attiecībā uz ievestajiem resursiem (piemēram, dzīvnieku barību), gan izvestajiem datiem (piemēram, primārā ražošana, pārstrāde, uzglabāšana, transportēšana un mazumtirdzniecība).
ES ir saskaņojusi standartus, lai nodrošinātu pārtikas produktu higiēnu, dzīvnieku un augu veselību un labturību, kā arī kontroli pār piesārņojumu ar ārējām vielām, piemēram, pesticīdiem. Stingras pārbaudes tiek veiktas katrā posmā, un importam (piemēram, gaļai) no ārpus ES valstīm ir jāatbilst tiem pašiem standartiem un jāiziet tās pašas pārbaudes, kas pārtikas produktiem, kuri ražoti ES.
Vairāk nekā 500 miljoni patērētāju un 21 miljons mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) Eiropā var piedāvāt jums kā eksportētājam interesantas iespējas. 27 Eiropas Savienības valstis veido 16 % no pasaules importa un eksporta.
Eksports uz jebkuru valsti vai kopienu ir stratēģiska izvēle, kas prasa saistības gan no likumdošanas, gan potenciālo patērētāju izpratnes viedokļa. Jums ir jāizprot, ko vēlas iegūt no sadarbības ar jums ārvalstu patērētāji, kuri vēlas iegādāties jūsu produktus.
Pirms pieņemt lēmumu sākt eksportu, pārliecinieties, ka jūsu lēmums atbilst jūsu uzņēmuma stratēģijai, mērķiem un iespējām. Eksports nozīmē iekļūšanu jaunā tirgū un bieži vien nozīmē jūsu produkta pielāgošanu jaunām prasībām, un nepieciešamā pielāgošanās var radīt riskus, jo jaunais tirgus var izvirzīt pilnīgi citas prasības produktu drošībai, īpaši pārtikas produktiem.
Lēmums eksportēt uz Eiropu jāatbilst jūsu uzņēmuma plāniem, tāpat kā jūsu produktiem jāatbilst tirgus drošības prasībām.
Lai eksports uz Eiropas Savienību kļūtu par daļu no uzņēmuma stratēģijas, ir jāpatur prātā, ka:
Eiropas tirgi ir konkurētspējīgi un patērētāju prasības ir augstas;
minimālie pasūtījumi var būt lieli;
ES tirgus nozīmē jaunas prasības, preferences un kultūras, kurām ir jāpielāgojas;
var būt nepieciešama papildu personāla apmācība ražošanā;
eksports prasa papildu finanšu resursus, jo tas ir saistīts ar papildu izmaksām, tostarp starptautisko mārketingu, paraugu nosūtīšanu ar kurjerpastu, komandējumu izmaksām un, iespējams, produkta izmaiņām un iekārtu modifikācijām.
Eksports uz Eiropu piedāvā iespējas, bet prasa tirgus izpratni un ieguldījumus.
Pirms investēt eksporta sagatavošanā, jums jāpārliecinās, vai Eiropā ir tirgus jūsu produktiem.
Ja atbilde ir apstiprinoša, ka tirgus ir, tad nākamais jautājums ir izstrādāt savu stratēģiju: uzzināt, kuras Eiropas valstis un kuri kanāli piedāvā labākās iespējas. Tādējādi jūs zināt, uz ko koncentrēt savus sagatavošanās darbus.
Dažreiz kāda no Eiropas valstīm var būt bāze eksportam uz citu valsti. Šādas valstis var būt Latvija, Lietuva, Igaunija vai Polija.
Tirdzniecības izstādes un gadatirgi ir labi informācijas avoti par tendencēm un sniedz jaunāko informāciju par jūsu nozari.
Papildus izstādēm ir vērts noteikt atbilstošas nozares asociācijas, nozares presi un citus avotus, kas piedāvā informāciju par Eiropas tendencēm jūsu nozarē.
Eksports uz Eiropas valstīm ir praktiski līdzīgs atbilstoši nepieciešamajām prasībām, jo praktiski visās jomās likumdošana ir saskaņota.
Eiropas Savienības dalībvalstis darbojas kā vienots tirgus, tāpat kā četras Eiropas valstis, kas nav ES dalībvalstis, bet piedalās Eiropas brīvās tirdzniecības zonā.
Asociācija (EBA):
• Norvēģija
• Šveice
• Islande
• Lihtenšteina
Eiropas brīvās tirdzniecības zonas valstis un Eiropas Savienība kopā veido Eiropas Ekonomisko zonu (EEZ), kas nozīmē vienotu tirgu. Šveice nav EEZ dalībvalsts, bet tai ir divpusēji nolīgumi ar ES par dalību vienotajā tirgū. Praksē cilvēki, preces, pakalpojumi un nauda var brīvi pārvietoties starp valstīm vienotajā tirgū (ko sauc arī par iekšējo tirgu) tāpat kā vienas valsts robežās. Ražotājam tas nozīmē, ka, tiklīdz produkts nonāk vienotajā tirgū, tam ir piekļuve visām valstīm bez papildu muitas formalitātēm.
Pirms piedāvāt produktu klientiem Eiropas tirgū, tam ir jāatbilst Eiropas prasībām. Dažas no šīm prasībām ir noteiktas ar likumu, tādēļ jūsu produkts netiks atļauts Eiropas tirgū, ja tas neatbilst šīm likuma prasībām.
Tas nozīmē, ka produkts var tikt aizliegts tirgū, ja tas tiek pārbaudīts Eiropas robežā.
Pārtikas produktiem tas ir Vispārīgais pārtikas produktu likums, kas garantē, ka visi pārtikas produkti, kas tiek pārdoti Eiropas Savienībā, ir droši.
Pārtikas produktu tirgus Eiropas Savienībā ir viens no perspektīvākajiem, un viens no iemesliem, kāpēc bijušajās COMECON valstīs, Baltijas valstīs un Vācijā labi pazīst produktus no Ukrainas un NVS valstīm.
Ja Jūs interesē sīkāka informācija par pārtikas produktu atbilstību Eiropas Savienības prasībām, lūdzu, sazinieties ar mūsu uzņēmumu, un mūsu eksperti (tehnologi) sniegs Jums visus iespējamos palīdzības pakalpojumus.
Eiropas Parlaments un Padome 2016. gada 15. jūnijā panāca politisku vienošanos par jauno Regulu par oficiālo kontroli. Šī regula bija daļa no priekšlikumu kopuma, ko Komisija iesniedza 2013. gada maijā, lai stiprinātu plaša spektra noteikumu ievērošanu, kas attiecas uz pārtikas produktiem. Jaunie noteikumi aizstās Regulu Nr. 882/2004 par oficiālajām kontroles pasākumiem un citus tiesību aktus, kas pašlaik regulē noteikumu ievērošanu lauksaimniecības un pārtikas nozarē.
Oficiālās kontroles noteikumi Kopienā ir galvenais elements pārtikas produktu piegādes ķēdes pārvaldībā Eiropā, kas visā pasaulē atzīti par paraugpraksi. Šie noteikumi sniedz valstu uzraudzības iestādēm un Komisijai nepieciešamās pilnvaras, lai nodrošinātu efektīvu normatīvo prasību ievērošanu, izmantojot mehānismus, kas nodrošina pilnīgu sadarbību starp visām pusēm, kas iesaistītas likuma pareizas piemērošanas nodrošināšanā ārpus valsts robežām.
Lēmums par oficiālo kontroli arī piešķir Komisijai pilnvaras veikt revīzijas un kontroli Eiropas Kopienas dalībvalstīs un trešās valstīs, kā arī tiesības veikt pasākumus ES līmenī.
Eiropas Komisija 2017. gada 15. martā publicēja informatīvo biļetenu par to, kā nodrošināt pārtikas nozares produktu piegādes noteikumu ievērošanu Eiropas Savienībā. Pēc veiksmīgām sarunām starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm Padomē tika pieņemts jauns lēmums par oficiālo kontroli, kas nostiprinās ES sistēmu kā starptautisku atsauces punktu integrētiem noteikumiem, kas aptver visu pārtikas produktu piegādes ķēdi.
Saskaņotie ES noteikumi tika ieviesti, lai novērstu, likvidētu vai samazinātu risku cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem visā lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādes ķēdē. Oficiālās pārbaudes, ko veic kompetentās iestādes katrā dalībvalstī, kalpo, lai pārbaudītu šo noteikumu pareizu piemērošanu.
Jaunie noteikumi pārveidos pašreizējo sistēmu. Tie nodrošinās vienotu struktūru visām oficiālajām kontroles iestādēm pārtikas produktu piegādes jomā. Uzņēmumiem un iestādēm būs izdevīgi samazināt administratīvo slogu, paaugstināt procesu efektivitāti un pastiprināt kontroli. Patērētāji iegūs lielāku pārredzamību par to, kā tiek īstenoti kontroles pasākumi, lai nodrošinātu pārtikas produktu drošību un augstus standartus augu veselībai, dzīvnieku veselībai un labturībai, kā arī krāpšanas novēršanai.
Oficiālās pārbaudes ir pārbaudes, ko ES dalībvalstis veic, lai pārbaudītu uzņēmumu atbilstību noteikumiem, kas attiecas uz pārtikas un lopbarības drošību un kvalitāti, augu veselību, dzīvnieku veselību un labturību. Tās attiecas arī uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kas tiek importēti ES no trešām valstīm.
Iepriekšējā regula, kas pieņemta 2004. gadā, ierosināja oficiālās kontroles noteikumu integrāciju. Jaunā regula par oficiālo kontroli (ORC), ko Komisija ierosināja 2013. gadā, paredz turpināt ieviest visaptverošus riska novērtējuma kontroles noteikumus lauksaimniecības un pārtikas produktu jomā. Tas ļaus valstu iestādēm novirzīt savus resursus tur, kur tie ir visvairāk nepieciešami. Stingrie, neelastīgie noteikumi ir atcelti, un integrētāka IT sistēma ļaus kontroles iestādēm izmantot modernāku pieeju tirdzniecības prakses uzraudzībai.
Jaunie noteikumi paplašina kontroles jomu. Noteikumos ir ietverti konkrētāki noteikumi vairākām jomām, kas ļauj Komisijai pielāgot kontroles prasības atbilstoši katra sektora konkrētajām vajadzībām. Viena no svarīgākajām ieviestajām izmaiņām ir minimālās kontroles biežuma noteikšana gadījumos, kad to prasa paaugstināti riski. Jaunie noteikumi attiecas uz visiem dzīvnieku, augu, pārtikas produktu, barības, preču, vielu, materiālu vai iekārtu ražošanas, apstrādes un izplatīšanas posmiem. Kontrole tiks veikta bez iepriekšēja paziņojuma, ja tas nav nepieciešams, ņemot vērā risku, ko produkts vai process rada saistībā ar krāpšanu, veselību, drošību, dzīvnieku labturību vai, dažos gadījumos, vidi.
Citi riska novērtējumā iekļautie faktori ir, piemēram, operatora iepriekšējais atbilstības ziņojums vai iespējamība, ka patērētāji tiek maldināti par pārtikas produktu īpašībām, kvalitāti, sastāvu vai izcelsmes valsti.
Šāda mērķtiecīga kontrole ļaus atbrīvot resursus, lai koncentrētos uz tām jomām, kurās tehnisko tiesību aktu ievērošanas nodrošināšanai jābūt prioritātei. Jaunie noteikumi arī prasa palielināt pārredzamību un atbildību no dalībvalstu iestādēm, kurām ir pienākums publicēt gada pārskatus. Vienots noteikumu kopums tiks piemērots robežkontrolei, kad produkti tiek ievesti no trešām valstīm, un tas būs mazāk apgrūtinošs uzraudzības iestādēm un rūpniecībai.
Pārtikas tiesības attiecas uz pārtikas produktiem, kas tiek pārdoti internetā. Tādējādi elektroniskā komercija ir jāiekļauj oficiālajā kontrolē. Jaunais regulējums apstiprina, ka dalībvalstis kontroles nolūkā var pasūtīt preces internetā, neidentificējot sevi (slepenie pirkumi), un izmantot iegādātos produktus kā oficiālos paraugus. Eiropas prasību neievērošana var izraisīt sodu uzlikšanu neatkarīgi no uzņēmēja atrašanās vietas. Krāpšana grauj patērētāju uzticību, kaitē konkurencei un var apdraudēt pārtikas un barības nekaitīgumu. Tādējādi jaunie noteikumi prasa, lai dalībvalstis veiktu regulāru, nepaziņotu, uz riska novērtējumu balstītu oficiālu kontroli, lai atklātu krāpnieciskas vai maldinošas prakses. Tas ietver pārbaudi par atbilstību lauksaimniecības produktu tirdzniecības standartiem. Finanšu sodi par krāpšanu jānosaka atbilstoši paredzamajai ekonomiskajai izdevīgumam vai procentiem no krāpnieciskā apgrozījuma.
Tiks izveidoti ES informācijas centri lauksaimniecības un pārtikas ķēdes autentiskuma un integritātes nodrošināšanai. Tie sniegs ES valstīm modernus, uzticamus tehniskos datus un pētījumu rezultātus, lai veicinātu to kontroles uzdevumu efektīvu izpildi. ES informācijas centri nodrošinās arī zinātniski tehnisko ekspertīzi par metodēm, kas izmantojamas, lai novērtētu atbilstību Eiropas prasībām pārtikas produktiem.
Jaunā regula skaidro un nostiprina sadarbības un administratīvās palīdzības noteikumus starp ES valstīm, lai nodrošinātu noteikumu pārrobežu piemērošanu. Eiropas Kopienas dalībvalstis ir pienākums veicināt informācijas apmaiņu starp kompetentajām uzraudzības iestādēm un citām tiesībaizsardzības iestādēm.
Integrētā oficiālās kontroles pārvaldības sistēma (IMSOC) integrēs visas esošās (un nākotnes) datorizētās sistēmas, piemēram, TRACES, RASFF un Europhyt, lai nodrošinātu optimālu datu izmantošanu, samazinātu slogu uzņēmumiem un valstu tiesībaizsardzības iestādēm un paātrinātu informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstīm. Jaunā oficiālās kontroles regula tiks papildināta ar konkrētākām normām. CE marķējums netiek uzlikts pārtikas produktiem.
