Vairākus gadus ES ir pieņēmusi tiesību aktus par pārtikas produktu iepakojumu, lai aizsargātu patērētāju veselību, piemēram, Regulu (ES) Nr. 1935/2004. Ar Regulu (ES) Nr. 2023/2006 Komisija nosaka arī labas ražošanas prakses (GMP) noteikumus materiālu un izstrādājumu grupām, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem. Pamatnoteikumi nosaka vispārējos principus un paredz, ka var tikt pieņemti konkrēti pasākumi dažādiem iepakojuma veidiem un komponentiem. Vairāki pasākumi jau ir pieņemti un nosaka nosacījumus un noteikumus, kā jāievēro pamatnoteikumu prasības. Lai gan līmei Savienības līmenī šāds pasākums nepastāv, ir jāievēro pamatnoteikumu vispārīgie principi. Plastmasas jomā ir pieņemti īpaši pasākumi, iepriekš Direktīva 2002/72/EK par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un no 2011. gada 1. maija Regula (ES) Nr. 10/2011. Regulā ir teikts, ka līmes nav plastmasas un tādēļ tām nav jābūt atbilstības deklarācijām, bet uzliek juridisku pienākumu līmes piegādātājiem sniegt atbilstošu informāciju.
Vielu migrāciju no līmēm var modelēt līdzīgi tam, kā tas jau ir pierādīts plastmasas gadījumā. Modelēšanas izmantošana var papildināt vai pat aizstāt ilgākus un dārgākus migrācijas testus, neietekmējot pārtikas produktu iepakojuma drošību.
Migrācija ir vispārīgs termins, ar ko apraksta tīru masveida ķīmisko vielu pārnesi no iepakojuma materiāla uz pārtikas produktiem.
Tiesību akti prasa pārbaudīt vielu migrācijas atbilstību no plastmasas materiāliem esošajiem specifiskajiem un vispārīgajiem migrācijas ierobežojumiem. Pastāv migrācijas testi, kas tiek veikti, izmantojot pārtikas imitatorus, testēšanas apstākļos, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 10/2011.
Saistībā ar plašo pielietojuma spektru un ķīmiskā sastāva sarežģītību nav iespējams noteikt vienotus testēšanas apstākļus līmēm. Tāpēc daudzos gadījumos Regulas 10/2011 noteiktie nosacījumi plastmasai nevar tikt piemēroti līmēm.
Atbilstoša līmes novērtēšana ir iespējama, ja tiek sniegta pietiekama informācija no izejvielu piegādātāja, kā arī ir pieejami galīgie dati par saskari ar pārtikas produktiem. Ja no piegādātāja saņemtā informācija ir nepietiekama (piemēram, trūkst identifikācijas informācijas par ķīmisko vielu, informācijas par atbilstību utt. ), izejvielas var vai nu noraidīt, vai pārbaudīt, izmantojot analītisko skrīningu. Ja izejvielas satur vielas, kas likumdošanā ir noteiktas kā bīstamas un neatbilstošas lietošanai, izejvielas ir jānoraida. Saņemtā informācija par atbilstību pārtikas produktu saskares noteikumiem ir jāpārbauda sīki (informācija, kas saņemta no piegādātāja saskaņā ar piegādātāja pieprasījuma veidlapu, I PIELIKUMS).
Līmes ne vienmēr sastāv no tām pašām vielām, kas plastmasas, tāpēc plastmasas materiāli un izstrādājumi, kas tiek salīmēti ar līmi, nedrīkst saturēt līmes slānī vielas, kas ir aizliegtas TC plastmasām.
Plastmasas regulējums prasa, lai atļauto vielu un dažu citu vielu migrācija nepārsniegtu noteiktos migrācijas limitus, tāpēc ražotājam ir jāsniedz „atbilstoša informācija”, kas ļautu galīgā plastmasas izstrādājuma ražotājam noteikt atbilstību plastmasas regulējumam attiecībā uz šīm vielām. Šai „atbilstošajai informācijai” jāļauj zemāka līmeņa lietotājam novērtēt līmes piemērotību savai lietošanai.
