Pārtikas produktu iepakojums pirmkārt aizsargā pārtikas produktu, nodrošinot tā īpašību saglabāšanu ražošanas, transportēšanas un uzglabāšanas laikā. Tas var saturēt arī svarīgu informāciju klientam.
Tajā pašā laikā iepakojums vai iepakojuma materiāli var arī apdraudēt produktu kvalitāti un drošību. Piemēram, ķīmiskās vielas var migrēt no iepakojuma uz pārtikas produktiem. Pārtikas produktu ražotājiem ir jānodrošina, ka iepakojums ir drošs attiecīgajam produktam. Turklāt viņi saskaras ar klientu un patērētāju prasībām un gaidām, kas prasa, lai iepakojums būtu ilgtspējīgāks.
Jaunas tehnoloģijas un pārstrādāti vai biomateriāli arvien biežāk tiek izmantoti, lai sasniegtu iepakojuma ilgtspējas mērķus. Pārtikas piegādātājiem jābūt informētiem par potenciālajiem riskiem.
Kļūdas, kas saistītas ar iepakojumu, bieži rodas personāla izpratnes trūkuma un laika nepietiekamības dēļ. Tādēļ ir nepieciešama atbilstoša personāla apmācība.
Materiāli un izstrādājumi ir paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, jau ir saskārušies ar tiem vai var saskarties ar tiem vai nodot savas sastāvdaļas pārtikas produktiem normālas vai paredzamas lietošanas gadījumā. Tas ietver tiešu vai netiešu saskari.
Jānošķir materiāli pārtikas produktu iepakošanai un izstrādājumi pārtikas produktu iepakošanai, iepakojuma piegādātājs var piegādāt tikai atsevišķus materiālus (piemēram, plēvi vai paplātes), kurus pārtikas produktu ražotājs apvieno vai pārveido par izstrādājumu pārtikas produktu iepakošanai.
Plastmasas plēve ir materiāls, bet apdrukāta plēve ir iepakojuma izstrādājums.
Pārtikas ražotājam ir jānovērtē galaprodukts, nevis tikai atsevišķi slāņi. Viņš ir atbildīgs par to, lai pārtikas produktu iepakojuma izstrādājums atbilstu spēkā esošajiem tiesību aktiem.
Eiropas tiesību akti nosaka prasības, kas garantē, ka pārtikas produktu ražotājs var ražot drošus, likumīgus un pasūtītāja specifikācijām atbilstošus produktus.
Pamatojoties uz riskiem un paredzamo lietošanu, iepakojuma materiālu galvenie parametri jānosaka detalizētās specifikācijās, kas atbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem un citiem attiecīgajiem apdraudējumiem vai riskiem. Iepakojuma materiālu, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, piemērotība un funkcionālo barjeru esamība jāpārbauda katram attiecīgajam produktam. Tas jākontrolē un jāpierāda, izmantojot testus/analīzes:
• organoleptiskie testi
• uzglabāšanas testi
• ķīmiskās analīzes
Uzņēmumam jānosaka visu izmantoto iepakojuma materiālu galvenie parametri un jāizstrādā to specifikācijas, pamatojoties uz riskiem un paredzēto lietojumu.
Riska novērtējumā jāņem vērā tiesiskie ierobežojumi un attiecīgie apdraudējumi/riski, kas ietekmē iepakojuma materiāla piemērotību atbilstoši paredzētajam lietojumam.
Iepakojuma materiālu piemērotība jāapstiprina ar atbilstošiem un būtiskiem pierādījumiem. ES tiesību aktos paredzētā atbilstības deklarācija (ja piemērojama) var tikt izmantota gadījumā, ja iepakojuma materiāls nav mainīts pārtikas ražotāja. Ja iepakojums ir mainīts, pārtikas ražotājam ir jānosaka un jāuzsāk atbilstoši testi/analīzes, lai apstiprinātu piemērotību.
