IK «EU Certification» veic darbu, kas saistīts ar pārtikas produktu iepakojuma atbilstības novērtēšanu.
Iepakojums pārtikas rūpniecībā spēlē ļoti svarīgu lomu, jo tas aizsargā pārtiku no bojāšanās ārējo faktoru (piemēram, temperatūras, gaismas, mitruma) ietekmē, kā arī no smaržu, mikroorganismu un putekļu piesārņojuma. Tā kā šī aizsargājošā iepakojuma materiāls ir tiešā saskarē ar pārtikas produktiem, tam ir jāatbilst ļoti stingriem likumdošanas aktiem, lai garantētu tā nekaitīgumu. Šā iemesla dēļ, atšķirībā no situācijas ar citiem materiāliem, jau vairākus gadus pastāv īpaši likumdošanas akti, kas nosaka pārtikas produktu drošības kontroles prasības plastmasas iepakojumam.
Plastmasas iepakojuma ražotāji veic dažādus rutīnveida testus, piemēram, kopējās migrācijas (neiztvaikojošas vielas, kas var nokļūt pārtikā), specifiskās migrācijas (noteiktu vielu migrācija pārtikā), atlikušā monomēra un atlikušo šķīdinātāju satura no tintes. Tomēr joprojām pastāv problēma, kuru ir grūtāk kontrolēt un kura tiek pētīta, lai samazinātu visus riskus: zināšanas par nejauši pievienotajām vielām (NIAS), kas var migrēt no iepakojuma pārtikas produktos.
NIAS ir jebkura viela, kas tehnisku iemeslu dēļ netiek pievienota iepakojuma ražošanas procesā izejvielu ķīmiskās sintēzes, ražošanas, transportēšanas vai pārstrādes laikā. Šīs vielas rodas no trim galvenajiem avotiem: sekundārās reakcijas, sadalīšanās produkti un piesārņotāji. Ņemot vērā, ka šīs vielas lielā mērā ir „nezināmas”, ir svarīgi uzzināt vairāk par NIAS rašanos, kvantitatīvo noteikšanu un kontroli.
Termins „NIAS” pirmo reizi tika izmantots attiecībā uz plastmasas materiāliem Eiropā saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 10/2011, kas nosaka un paredz ražotāja pienākumu veikt šo vielu riska novērtējumu. Šī nepieciešamība garantēt visu materiālu un izstrādājumu, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, nekaitīgumu ir aprakstīta arī Regulā (ES) Nr. 1935/2004 (Pamatnoteikumi), kas paredz, ka jebkurš materiāls vai izstrādājums, kas paredzēts tiešam vai netiešam saskarei ar pārtikas produktiem, jāražo saskaņā ar labu ražošanas praksi (GMP), lai normālos vai paredzamos lietošanas apstākļos vielas neiekļūtu pārtikā daudzumos, kas var apdraudēt cilvēku veselību.
Nav oficiālu vai likumīgu protokolu par to, kā veikt NIAS novērtējumus, dažādas darba grupas mēģina izgaismot šo tēmu un standartizēt protokolus, kas jāievēro, cik vien iespējams. 2015. gadā ILSI Europe (Starptautiskais dzīvības zinātņu institūts) publicēja dokumentu ar ieteikumiem par NIAS risku novērtēšanu, pamatojoties uz apkopoto informāciju, ķīmisko analīzi, bīstamo vielu identifikāciju un aprakstu, kā arī ietekmes novērtējumu. Līdzīgi arī Eiropas nozares asociācijas, piemēram, Eiropas Poligrāfijas krāsu asociācija, ir publicējušas dažādus dokumentus ar pamatnostādnēm, kuros apkopots ražotāju veiktais darbs NIAS novērtēšanai materiālos, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem.
Riska analīze balstās ne tikai uz konkrētas vielas toksicitātes novērtējumu, bet arī uz vielas ietekmes līmeni, ņemot vērā, ka risks ir atkarīgs gan no toksicitātes, gan no ietekmes laika.
Pielietojot šādu pieeju, NIAS novērtēšanai tiek noteikti šādi vispārīgi posmi:
Šo vielu identificēšana ir nopietna analītiska uzdevums, jo tās ne tikai nav zināmas, bet arī atrodamas ļoti zemās koncentrācijās. Lai iegūtu pēc iespējas pilnīgāku informāciju, ieteicams izmantot vairākas analītiskas metodes ar dažādām ekstrakcijas metodēm un pārtikas simulantiem. Dažādas šķidruma un gāzes hromatogrāfijas metodes var izmantot kopā ar dažādiem detektoriem, apvienojot tās ar citām elementārās analīzes metodēm, tostarp pat kodolmagnētisko rezonansi, kas sniedz informāciju, kas palīdz identificēt vielas.
Spēja novērtēt iespējamos NIAS riskus ir ļoti atkarīga no informācijas apjoma, kas pieejams par konkrētu vielu. Briesmas var noteikt eksperimentāli (in vivo un in vitro) un novērtēt, izmantojot in silico instrumentus. Šo testu rezultāti var būt vienkārša atbilde „jā” vai „nē” (piemēram, genotoksicitātes testi) vai kontroles koncentrācija (piemēram, pieļaujamais dienas devums (TDI)). Cits svarīgs aspekts, kas jāņem vērā, ir iespējamā maisījumu toksicitāte, jo ir grūti prognozēt sinerģisko, antagonisko un pastiprinošo iedarbību, kas rodas, kombinējot dažādus komponentus.
Ietekmes novērtējums balstās uz datiem par migrāciju un patēriņu. Dati par migrāciju var būt iegūti no migrācijas testiem un modeļiem, bet dati par patēriņu var būt ņemti no standarta ietekmes modeļiem. Eiropā FACET projektā, kas veltīts aromatizētājiem, piedevām un materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, tika izstrādāts instruments, lai novērtētu pārtikas produktos un iepakojumā esošo ķīmisko vielu ietekmi. Lai gan NIAS nav iekļauti datu bāzē, tos var salīdzināt ar zināmām vielām. Tomēr metodes panākumi lielā mērā ir atkarīgi no pieejamās informācijas par attiecīgo vielu.
Iepakojumam nav jābūt marķētam ar CE zīmi.
