Lēmums Nr. 768/2008/EK (DECISION No 768/2008/EC) ir tā saucamais sui generis lēmums, kas nozīmē, ka tam nav adresātu un tādēļ tas nav piemērojams ne tieši, ne netieši. Tas ir politisks saistījums no trīs ES institūciju puses – Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas.
Tas nozīmē, ka, lai tā noteikumi tiktu piemēroti Savienības tiesību aktos, tie ir vai nu jāmin (tieši) nākotnes tiesību aktos, vai arī jāiekļauj tajos.
Šīs trīs iestādes patiešām ir apņēmušās ievērot un pēc iespējas sistemātiskāk piemērot tās noteikumus, izstrādājot ar ražošanu saistītus tiesību aktus. Tādējādi attiecīgie turpmākie priekšlikumi ir jāizskata, ņemot vērā lēmumu un no tā satura atkāpes, kas ir pienācīgi pamatotas.
ES likumdošanas metožu attīstība šajā jomā bija progresīva, vienlaikus izskatot jautājumus, lai gan dažkārt paralēli, kas noveda pie jaunas likumdošanas bāzes pieņemšanas: būtiskas vai citas likumdošanas prasības, produktu standarti, standarti un noteikumi atbilstības novērtēšanas iestāžu kompetencei, kā arī akreditācijai, kvalitātes vadības standartiem, atbilstības novērtēšanas procedūrām, CE marķējumam, akreditācijas politikai un pēdējā laikā tirgus uzraudzības politikai, tostarp trešo valstu produktu kontrolei.
Jaunā tiesiskā bāze tagad ir pilnīga sistēma, kas apvieno visus elementus, kas jārisina produktu drošības tiesību aktos, vienotā visaptverošā tiesību aktā, ko var izmantot visās rūpniecības nozarēs un pat ārpus tām (arī vides un veselības politika izmanto vairākus no šiem elementiem), ja ir nepieciešami ES tiesību akti.
Šajā sistēmā tiesību aktos jānosaka sabiedrības aizsardzības mērķu līmeņi attiecīgajiem produktiem, kā arī galvenās drošības īpašības, tajos jānosaka saistības un prasības ekonomikas dalībniekiem, un, ja nepieciešams, tajos jānosaka - neatkarīgo atbilstības novērtēšanas organizāciju kompetences līmeni, kas novērtē produktus vai kvalitātes vadības sistēmas, kā arī kontroles mehānismus šīm organizācijām (paziņošana un akreditācija), tai jānosaka, kuras no tām atbilst atbilstības novērtēšanas procesiem (moduļi, kas ietver arī ražotāja atbilstības deklarāciju), un, visbeidzot, tam jāuzliek atbilstoši tirgus uzraudzības mehānismi (iekšējie un ārējie), lai nodrošinātu visa likumdošanas instrumenta efektīvu un vienotu darbību.
Visi šie dažādie elementi ir savstarpēji saistīti, darbojas kopā un papildina viens otru, veidojot ES kvalitātes ķēdi. Produkta kvalitāte ir atkarīga no ražošanas kvalitātes, ko daudzos gadījumos ietekmē
Vārds „kvalitāte” tiek lietots, lai noteiktu drošības līmeni un citus valsts politikas mērķus, kas vērsti uz Savienības harmonizācijas tiesību aktiem. To nedrīkst sajaukt ar vārda „kvalitāte” nozīmi komerciālajā kontekstā, kas ļauj diferencēt dažādus produkta kvalitātes līmeņus.
Testēšanas kvalitāte, kas tiek veikta iekšēji vai ārēji, ir atkarīga no atbilstības novērtēšanas procesu kvalitātes, kas ir atkarīga no iestāžu kvalitātes, kas savukārt ir atkarīga no to kontroles kvalitātes, kas ir atkarīga no paziņošanas vai akreditācijas kvalitātes; visa sistēma ir atkarīga no tirgus uzraudzības un trešo valstu produktu kontroles kvalitātes.
Visi šie elementi kādā vai citādā veidā ir jāņem vērā jebkurā ES produktu drošības tiesību aktā. Ja viens elements trūkst vai ir vājš, tiek apdraudēta visas „kvalitātes ķēdes” spēks un efektivitāte.
Regula (ES) Nr. 765/2008 un Lēmums Nr. 768/2008/ES apvienoja jaunajā tiesiskajā bāzē visus elementus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu rūpniecisko produktu drošību un atbilstību prasībām, kā arī vienotā tirgus pareizu darbību.
Regula (ES) Nr. 765/2008 izveidoja tiesisko pamatu akreditācijai un tirgus uzraudzībai un konsolidēja CE marķējuma nozīmi, tādējādi aizpildot esošo plaisu. Lēmumā Nr. 768/2008/EK tika atjaunināti, saskaņoti un apvienoti dažādi tehniskie instrumenti, kas jau tiek izmantoti spēkā esošajos Savienības harmonizācijas tiesību aktos (ne tikai jaunās pieejas direktīvās): definīcijas, atbilstības novērtēšanas iestāžu iecelšanas un paziņošanas kritēriji, atbilstības novērtēšanas procedūru (moduļu) paziņošanas procesa noteikumi un to izmantošanas noteikumi, aizsardzības mehānismi, ekonomikas dalībnieku pienākumi un izsekojamības prasības.
NLF ņem vērā visus ekonomikas dalībniekus piegādes ķēdē – ražotājus, pilnvarotos pārstāvjus, izplatītājus un importētājus – un to attiecīgās lomas saistībā ar produktu. Importētājam tagad ir skaidras saistības attiecībā uz produktu atbilstību, un ja izplatītājs vai importētājs modificē produktu vai pārdod to ar savu nosaukumu, tas kļūst par ražotāja ekvivalentu un uzņemas ražotāja pienākumus attiecībā uz produktu.
NLF atzīst arī dažādus valsts iestāžu atbildības aspektus: regulatīvās iestādes, paziņošanas iestādes, iestādes, kas kontrolē valsts akreditācijas iestādi, tirgus uzraudzības iestādes, iestādes, kas atbild par trešo valstu produktu kontroli utt. , uzsverot, ka atbildība ir atkarīga no veiktajiem darbiem.
FNB ir mainījis ES tiesību aktu uzsvaru attiecībā uz piekļuvi tirgum. Agrāk Savienības harmonizācijas tiesību aktu valoda bija koncentrēta uz jēdzienu „laišana tirgū”, kas ir tradicionālā brīvas preču aprites valoda, t. i., tā ir koncentrēta uz produkta pirmo piekļuvi ES tirgum. NLF, atzīstot vienota iekšējā tirgus pastāvēšanu, uzsver nepieciešamību padarīt produktu pieejamu, piešķirot lielāku nozīmi tam, kas notiek pēc tam, kad produkts pirmo reizi nonāk pārdošanā. Tas atbilst arī ES tirgus uzraudzības noteikumu ieviešanas loģikai. Pieejamības nodrošināšanas koncepcijas ieviešana atvieglo neatbilstoša produkta izsekošanu ražotājam. Svarīgi atzīmēt, ka atbilstība tiek novērtēta, ņemot vērā tiesību aktu prasības, kas ir spēkā brīdī, kad produkts pirmo reizi tiek piedāvāts.
Svarīgākā izmaiņa, ko FSB ieviesa ES tiesiskajā vidē, bija kompleksas tirgus uzraudzības politikas ieviešana. Tas ievērojami mainīja ES tiesību aktu līdzsvaru, pamatojoties uz fundamentālu orientāciju uz produktu prasību noteikšanu, kas jāievēro, lai produktus laistu tirgū, vienlīdzīgi uzsverot tiesību aktu piemērošanas aspektus visā dzīves ciklā.
