Jaunais tiesiskais regulējums”, kas pieņemts 2008. gada jūlijā un kura pamatā ir jauna pieeja un papildina vispārējo tiesisko regulējumu ar visiem nepieciešamajiem elementiem efektīvai novērtēšanai, akreditācijai un tirgus uzraudzībai, tostarp tādu produktu kontrolei, kas ievesti no valstīm, kuras nav ES dalībvalstis.
Vecā pieeja atspoguļo tradicionālo veidu, kā valstu iestādes agrāk izstrādāja tiesību aktus ar pārāk detalizētu specifiku, ko parasti pamatoja neuzticēšanās uzņēmēju stingrībai vērtēšanas jautājumos.
Jaunā pieeja paredz, ka vispārīgās pamatprasības ir jānosaka kā obligātas, izmantojot tiesību aktus, un šī pieeja ir piemērota tikai tad, ja tiek nošķirtas pamatprasības un tehniskās specifikācijas. Turklāt, ņemot vērā riskus, kas saistīti ar šo tiesību aktu darbības jomas noteikšanu, lai vispārīgās pamatprasības būtu piemērojamas, plašajam aptverto ražojumu klāstam jābūt pietiekami viendabīgam. Arī attiecīgo ražojumu jomai vai apdraudējumiem jābūt piemērotiem standartizācijai.
Ar jaunās pieejas principiem tika likti pamati Eiropas standartizācijai, lai atbalstītu saskaņotus Savienības tiesību aktus. Saskaņoto standartu loma un standartizācijas organizāciju pienākumi ir noteikti Regulā (ES) Nr. 1025/2012 kopā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.
Padome pieņēma rezolūciju par vispārējo pieeju un Lēmumu 90/683/EEK, ar ko nosaka kopīgas pamatnostādnes un sīki izstrādātas atbilstības novērtēšanas procedūras un kas atjaunināts ar Padomes 2008. gada 9. jūlija Lēmumu Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu.
Šo instrumentu galvenais mērķis bija stimulēt vienotu atbilstības novērtēšanas instrumentu izstrādi visās jomās (gan regulētās, gan neregulētās).
Sākotnēji produktu politika tika izstrādāta, lai nodrošinātu, ka standarti nosaka tehniskos parametrus, kuriem var pierādīt atbilstību. Tomēr pēc Komisijas pieprasījuma Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Elektrotehnikas standartizācijas komiteja (CENELEC) pieņēma EN 45000 normu sēriju, lai noteiktu atbilstības novērtēšanā iesaistīto trešo personu kompetenci. Šī sērija vēlāk izveidoja vienoto EN ISO/IEC 17000 standartu sēriju. Saskaņā ar jaunās pieejas direktīvām ir izveidots mehānisms, ar kuru valstu iestādes paziņo trešām personām, ka tās ir izraudzītas veikt novērtēšanu, pamatojoties uz šīm normām.
Pamatojoties uz ISO/IEC dokumentāciju, Padome savos lēmumos ir izstrādājusi konsolidētas atbilstības novērtēšanas procedūras un noteikumus to atlasei un izmantošanai direktīvās (tā sauktos “moduļus”).
Padome pieņēma rezolūciju par vispārējo pieeju un Lēmumu 90/683/EEK, ar ko nosaka kopīgas pamatnostādnes un sīki izstrādātas atbilstības novērtēšanas procedūras un kas atjaunināts ar Padomes 2008. gada 9. jūlija Lēmumu Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu.
Šo instrumentu galvenais mērķis bija stimulēt vienotu atbilstības novērtēšanas instrumentu izstrādi visās jomās (gan regulētās, gan neregulētās).
Sākotnēji produktu politika tika izstrādāta, lai nodrošinātu, ka standarti nosaka tehniskos parametrus, kuriem var pierādīt atbilstību. Tomēr pēc Komisijas pieprasījuma Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Elektrotehnikas standartizācijas komiteja (CENELEC) pieņēma EN 45000 normu sēriju, lai noteiktu atbilstības novērtēšanā iesaistīto trešo personu kompetenci. Šī sērija vēlāk izveidoja vienoto EN ISO/IEC 17000 standartu sēriju. Saskaņā ar jaunās pieejas direktīvām ir izveidots mehānisms, ar kuru valstu iestādes paziņo trešām personām, ka tās ir izraudzītas veikt novērtēšanu, pamatojoties uz šīm normām.
Pamatojoties uz ISO/IEC dokumentāciju, Padome savos lēmumos ir izstrādājusi konsolidētas atbilstības novērtēšanas procedūras un noteikumus to atlasei un izmantošanai direktīvās (tā sauktos “moduļus”).
Visu dažādo iniciatīvu mērķis bija tieši uzlabot produktu atbilstības novērtēšanu pirms to laišanas tirgū. Turklāt Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un valstu akreditācijas iestādēm attīsta Eiropas sadarbību akreditācijas jomā, lai noteiktu pēdējo kontroles līmeni un nodrošinātu produktu un ražojumu atbilstības novērtēšanā iesaistīto trešo personu uzticamību. kvalitātes nodrošināšanu.
Regulā (EK) Nr. 765/2008 un Lēmumā Nr. 768/2008/EK tiesiskajā regulējumā ir apvienoti visi vienotā tiesiskā regulējuma elementi, kas nepieciešami, lai tas efektīvi darbotos, nodrošinot ražoto produktu drošumu.
Būtiskākās izmaiņas ES tiesiskajā vidē, kas izriet no jaunā tiesiskā regulējuma, ir visaptverošas tirgus uzraudzības politikas ieviešana.
Savienības vienotās prasības attiecas uz visiem piegādes veidiem, tostarp tālpārdošanu un elektronisko tirdzniecību. Tādējādi neatkarīgi no tā, kā tie tiek pārdoti, ražojumiem jāatbilst piemērojamajiem tiesību aktiem.
Ražotājs ir atbildīgs par to, lai pārbaudītu, vai uz ražojumu attiecas tiesību akti, ko reglamentē saskaņotie tiesību akti.
