Biomasa ir organiska viela, ko var izmantot enerģijas ražošanai. Tā var ietvert koksni, augu materiālus un pat dzīvnieku mēslus, ko izmanto uguns kurināšanai apkurei un ēdiena gatavošanai.
Tomēr, saspiežot organiskās vielas, piemēram, koksni, meža atliekas un skaidas, enerģētiski blīvās granulās, biomasu var izmantot apkurei vai atjaunojamās bioenerģijas ražošanai daudz lielākā mērogā.
Biomasas izmantošanas priekšrocība granulu veidā ir tās enerģijas blīvums. Tas attiecas uz enerģijas daudzumu, ko var uzglabāt noteiktā materiāla daudzumā.
Koksne un atliekas, piemēram, koksnes skaidas un zāģu skaidas, no kurām sastāv biomasa, pašas par sevi nav enerģētiski blīvas. Piemēram, kilograms koksnes uzglabā maz enerģijas salīdzinājumā ar tādiem kurināmā veidiem kā ogles, dīzeļdegviela vai urāns.
Tomēr, saspiežot mežrūpniecības atliekas granulās, biomasa kļūst daudz energoietilpīgāka. Koksnes granulām var būt arī ļoti zems mitruma saturs, kas nodrošina to augstu sadegšanas efektivitāti – svarīga īpašība elektroenerģijas ražošanā.
Biomasas granulas ražo granulēšanas rūpnīcā. Šeit tiek savākta koksne, kas nav piemērota citām ražotnēm, piemēram, zāģmateriālu atkritumi.
Koksne tiek sasmalcināta, izsijāta, lai pārbaudītu kvalitāti, uzkarsēta, lai samazinātu tās mitrumu līdz līmenim zem 12 %, un pēc tam pārvērsta smalkā pulverī. Pēc tam to izspiež caur sietu zem augsta spiediena, lai veidotu cietas, īsas un blīvas biomasas granulas.
Biomasas granulas var izmantot enerģijas ražošanai tāpat kā ogles, kas ļauj pārveidot esošās ogļu elektrostacijas, lai tās izmantotu atjaunojamās bioenerģijas vietā.
Konveijeru sistēma nogādā granulas no noliktavas uz malšanas dzirnavām, kur tās tiek sasmalcinātas smalkā pulverī, kas pēc tam tiek iepūsts elektrostacijas katlā. Šeit biomasa tiek sadedzināta kā kurināmais, un siltums no šīs sadedzināšanas tiek izmantots tvaika ražošanai, kas darbinā ģeneratorus, kuri ražo elektrību.
Biomasas granulu blīvums un viendabīgā forma arī atvieglo to transportēšanu un uzglabāšanu lielos daudzumos. Tomēr ir svarīgi, lai tās transportēšanas laikā būtu sausas un lai, uzglabājot tās biomasas kupolos, tiktu rūpīgi kontrolēti un pārraudzīti atmosfēras apstākļi, lai novērstu nevēlamu aizdegšanos.
Biomasas granulas sadedzinot rada par 80 % mazāk CO2 emisiju nekā ogles, kā arī tām ir zemāks sēra, hlora un slāpekļa saturs.
Pasaules koksnes granulu patēriņš apkurei un elektroenerģijas ražošanai 2018. gadā sasniedza 35 miljonus tonnu, neieskaitot Ķīnu.
Izmantojot augstas efektivitātes krāsnis un katlus, kas darbojas ar koksnes granulām, biomasas sadegšanas efektivitāte var sasniegt 85 %.
Ja meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi un koki tiek atjaunoti vai pārstādīti un audzēti saskaņā ar cilvēka laika grafiku, no tiem iegūtie biomasas granulas ir atjaunojamas.
Ilgtermiņa enerģijas ražošanai ir vitāli svarīgi, lai biomasas granulas tiktu iegūtas no atbildīgi apsaimniekotiem mežiem un citām nozarēm, kas aizsargā vidi un neveicina mežu izciršanu. Lēmumi par piegādēm jāpieņem, pamatojoties uz zinātniskiem datiem, un tiem nedrīkst negatīvi ietekmēt mežu ilgtermiņa potenciālu uzglabāt un piesaistīt oglekli.
Ekoloģiski tīras koksnes granulas tiek uzskatītas par oglekļa neitrālām sadegšanas brīdī. Meži augot absorbē oglekli no atmosfēras. Sadedzinot biomasas granulas, atmosfērā izdalās tāds pats daudzums CO2. Kopējais CO2 daudzums atmosfērā paliek neitrāls, atšķirībā no fosilā kurināmā, kas izdala senu oglekli, kas jau sen ir izkritis no dabiskā oglekļa cikla.
Tā kā ilgtspējīgā bioenerģētika ir zema oglekļa satura, ņemot vērā tās emisijas dzīves cikla laikā, ieskaitot CO2 piegādes ķēdē, to var pārvērst par negatīvo emisiju avotu, pievienojot oglekļa uztveršanas tehnoloģiju.
Granulu un briketeļu testēšanas standarti
EN ISO 17831-1: 2015 Granulu mehāniskā izturība
EN ISO 17828: 2015 Cietā biokurināmā - Iztukšošanas blīvuma noteikšana
EN ISO 17829: 2015 Granulu garums un diametra noteikšana
CEN / TS 15370-1: 2006 Cietā biokurināmā - Metodes pelnu uzvedības noteikšanai kausēšanas laikā - 1. daļa: Raksturīgo temperatūru metode
SCAN-CM 39:94 Sausnas saturs, koksne un šķelda
SCAN-CM 40:01 Izmēru sadalījums
SCAN-CM 42:06 Mizas saturs
ISO 18846: 2016 Sīko daļiņu satura noteikšana granulās
EN ISO 17827-1: 2016 Nesaspiesta kurināmā granulometriskā sastāva noteikšana – 1. daļa: Svārstīga sieta metode, izmantojot sietus ar atvērumiem 3,15 mm un lielākiem
EN ISO 17827-2: 2016 Cietā biokurināmā. Daļiņu izmēru sadalījums — nesaspiesta kurināmā noteikšana. 2. daļa: Vertikāli vibrējošs siets ar sieta atvērumiem 3,15 mm un mazākiem. Granulometrijas standarts.
EN ISO 18134-2: 2017 Cietā biokurināmā – mitruma satura noteikšana – sausā metode krāsnī – 2. daļa: kopējais mitrums – vienkāršota metode
EN ISO 18134-3: 2015 Mitruma satura noteikšana – sausā metode krāsnī – 3. daļa: Mitrums paraugā kopējai analīzei
EN ISO 18125: 2017 Siltumspējas noteikšana
EN ISO 18122: 2015 Pelnu satura noteikšana
EN ISO 14780: 2017 Paraugu sagatavošana
Ja nepieciešama testēšana, lūdzu, sazinieties ar mums.
