Svaiguma un mikrobioloģiskās bojāšanās indikatori sniedz informāciju par pārtikas produktu kvalitāti, pamatojoties uz bioķīmiskām izmaiņām vai piesārņojošo mikroorganismu vairošanos. Daži metabolīti, piemēram, glikozes, CO 2 , organiskās skābes, gaistošie slāpekļa savienojumi, biogēnie amīni, etanols, ATP sadalīšanās produkti un sēra savienojumi, cita starpā, tiek uzskatīti par „kvalitātes indikatoriem”.
To koncentrācijas izmaiņas tiek uzraudzītas ar indikatoru palīdzību un parasti novērotas kā krāsas reakcijas izmaiņas, kuras var sajust un saistīt ar pārtikas produkta svaigumu. Reakcija starp šiem metabolītiem un indikatoriem iepakojuma sistēmā sniedz vizuālu informāciju par produktu mikrobioloģisko kvalitāti.
Daži no šiem indikatoriem tika izmantoti, lai noteiktu CO2 līmeņa izmaiņas iepakojumos, kas ir mikroorganismu attīstības produkts.
Sērūdeņradis, kas izdalās gaļā novecošanās procesā cisteīna sadalīšanās rezultātā, korelē ar mioglobīna krāsu un tiek uzskatīts par gaļas produktu kvalitātes pazīmi.
Augļu gadījumā tika izstrādātas etiķetes, kas maina krāsu, norādot uz dažādiem nogatavināšanas posmiem. Tās darbojas, reaģējot uz aromātiem, ko augļi izdala nogatavināšanās procesā. Iepriekš minētie indikatori atklāj vienu savienojumu vai parametru un var būt ar noteiktiem ierobežojumiem.
Papildus kolorimetriskajiem testiem gaistošo amīnu noteikšanai tika izmantoti arī elektrokīmiskie sensori.
Tā kā mitrums ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas jāņem vērā pārtikas produktu uzglabāšanā, tika veikti daudzi pētījumi par mitruma sensoriem, kurus izmanto reāllaikā iepakotiem pārtikas produktiem, lai novērstu to bojāšanos.
Šie produkti jāatbilst Regulai 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem.
Visos jautājumos lūdzu vēršieties pie mūsu biroja speciālistiem.
