EN 13501-1 Būvmateriālu un ēku elementu klasifikācija pēc ugunsdrošības - 1. daļa: Klasifikācija, izmantojot ugunsdrošības reakcijas testu datus - Šis Eiropas standarts nosaka ugunsdrošības reakcijas klasifikācijas procedūru visiem būvniecības produktiem, tostarp produktiem, kas ir iebūvēti ēku elementos. Produkti tiek izskatīti atkarībā no to galīgās lietošanas. Šis dokuments attiecas uz trim kategorijām, kas šajā Eiropas standartā tiek izskatītas atsevišķi: - būvniecības izstrādājumi, izņemot grīdas un siltumizolācijas izstrādājumus lineārajām caurulēm; - grīdas; - lineāro cauruļu siltumizolācijas izstrādājumi. PIEZĪME. Dažu produktu grupu apstrāde joprojām tiek izskatīta un var būt nepieciešams veikt grozījumus šajā Eiropas standartā (Eiropas Komisijas Lēmums 2000/147/EK).
Eiropas Komisija ar Valstu ugunsdrošības regulatīvo iestāžu grupas atbalstu ierosināja pilnīgi jaunu klasifikācijas sistēmu, kas daļēji balstās uz esošajām testēšanas metodēm, bet daļēji, kas ir īpaši svarīgi daudziem celtniecības materiāliem, uz pilnīgi jaunu testēšanu.
Tā rezultātā visas valstu klases tika aizstātas ar „eiroklasēm”. Tradicionāli katrā valstī bija savi ugunsdrošības testi, kas radīja šķēršļus brīvai tirdzniecībai. Jauno Eiropas standartizēto testu (EN) un klasifikāciju ieviešana to vienkāršoja un sniedz labāku priekšstatu par atšķirībām starp dalībvalstīm. Tomēr šodien testēšanas metodes ir vienādas, visas dalībvalstis var piemērot klasifikācijas atšķirīgi.
„Eiropas klasifikācija” stājās spēkā 2001. gada 1. janvārī, un pēc šīs dienas tradicionālās valsts ugunsdrošības normas un būvmateriālu klasifikācijas tika atzītas valsts tirgū uz noteiktu laiku (5 gadi). Šī perioda beigās gan valstu, gan Eiropas līmenī bija jādarbojas tikai Eiropas klasifikācijai. Tā saucamās „eiroklasifikācijas” ieviešana aizņēma daudz vairāk nekā 5 gadus, bet pakāpeniski šie ugunsdrošības standarti un klasifikācijas kļuva pazīstami un tika pieņemti visā Eiropas būvniecības nozarē.
Saskaņā ar Eiropas klasifikācijas standartu EN 13501-1 būvmateriāli tiek klasificēti 7 klasēs atkarībā no to ugunsdrošības: A1, A2, B, C, D, E un F.
Klasifikācija EN 13501-1 ietver trīs kategorijas. Pirmā ir galvenā Eiropas klases klasifikācija, kas apzīmēta ar burtiem A1, A2, B, C, D, E vai F. A1 ir augstākais veiktspējas līmenis, bet F ir zemākais. Grīdas segumu materiāliem ir abreviatūra „fl” (piemēram, A1fl). Lineāro cauruļu siltumizolācijas produkti tiek apzīmēti ar abreviatūru „L” (piemēram, A1L). A1 produkti ir nedegoši. A2 produkti tiek klasificēti kā ugunsbīstami, bet produkti no B līdz F tiek klasificēti kā degoši augošā secībā.
Otrā klasifikācija attiecas uz dūmu izdalīšanos degšanas laikā. To norāda reitings s1, s2 vai s3 no augstākās līdz zemākajai veiktspējai. Dūmu emisiju klasifikācija nav paredzēta produktiem ar kopējo reitingu E vai F. Trešā klasifikācija attiecas uz degošo pilienu/daļiņu veidošanās līmeni degšanas laikā. To norāda reitings d0, d1 vai d2, sākot no augstākā līdz zemākajam. Produkti ar E reitingu saņem d2 klasifikāciju attiecībā uz degošajām pilienām. Produkti ar F reitingu to nesaņem. Produktiem ar A1 reitingu netiek piešķirts dūmu emisijas vai degošo pilienu reitings, ja tie neveicina uguns izplatīšanos vai izplatīšanos.
Kāpēc SBI ir tik svarīgs?
Lielākā daļa Eiropā pārdotā būvmateriālu drīzumā būs jātestē un jāklasificē, izmantojot jaunu testēšanas metodi, ko sauc par Single Burning Item (SBI) EN 13823. Eiropas Komisijas direktīva par būvniecības produktiem prasīs, lai visas Eiropas dalībvalstis galu galā to izmantotu, nevis tradicionālās regulēšanas metodes, ko katra valsts izmanto lielākās daļas būvniecības produktu klasificēšanai.
Komisija nesen noteica kritērijus būvmateriālu novērtēšanai pēc A-F klasēm. Tie ir norādīti tabulā zemāk. Lai gan ir nepieciešamas citas testēšanas metodes, SBI ir nepieciešams, lai klasificētu visus nepolētos produktus A2, B, C un D klasēs, kas ir galvenās klases, kurās ietilpst lielākā daļa produktu, izņemot tos, kas galvenokārt ir neorganiskie un klasificēti kā nedegoši.
Testējamais paraugs, kas sastāv no diviem vertikāliem spārniem, kuri veido taisnleņķa stūri, tiek pakļauts 30 kW jaudas degļa liesmas iedarbībai, kas atrodas stūra apakšējā daļā. Testa parauga īpašības novērtē 20 minūšu laikā, un rezultātus izsaka kā siltuma izdalīšanos, dūmu veidošanos, liesmas horizontālu izplatīšanos un krītošus degošus pilienus un daļiņas. Dūmu gāzes tiek savāktas ar izvilkšanas kapuci analīzes veikšanai. Šī gāzes analīze ļauj aprēķināt parauga siltuma izdalīšanās ātrumu skābekļa trūkuma dēļ. Dūmu veidošanās tiek novērtēta, mērot gaismas staru vājināšanos dūmos izvilkšanas kanālā. Parauga degšana tiek novērota pēc liesmas izplatīšanās un degošo daļiņu un pilienu parādīšanās. Testa rezultāti ir nepieciešami, lai klasificētu reakciju uz aizdegšanos D - B klasēs (kopā ar testa rezultātiem saskaņā ar ISO 11925-2 Testa ar vienu liesmas avotu), lai klasificētu A2 (kopā ar testa rezultātiem saskaņā ar ISO 1716. degšana), un dažreiz arī klasifikācijai.
Paraugi jābūt reprezentatīviem attiecībā uz produktu tā galīgajā lietojumā (pamats, stiprinājuma veids), cik vien iespējams iekļaujot gan vertikālos, gan horizontālos šuvumus. Ja tiek izmantots pamats, tas jāizvēlas saskaņā ar EN 13238. Papildu ieteikumi par pamatu izmantošanu atrodami jebkurā attiecīgajā produktu standartā. Paraugs sastāv no diviem spārniem. Parauga maksimālais biezums ir 200 mm (ieskaitot pamatnes un gaisa spraugas). Paraugi, kuru biezums pārsniedz 200 mm, jāsamazina līdz biezumam 200 + 0 / -10 mm, nogriežot neeksponēto virsmu, ja produktam piemērojamajā standartā nav norādīts citādi. Īsā spārna izmēri (495 × 1500) ± 5 mm. Garā spārna izmēri (1000 × 1500) ± 5 mm. Ja produkts parasti netiek ražots izmēros, kas ir pietiekami lieli, lai ietilptu parauga izmērs, ir jāizgatavo īpašs paraugs.
Produkti, kas tiek testēti ar vertikālu savienojumu, jātestē ar vertikālu savienojumu garajā spārnā 200 mm attālumā no stūra līnijas, ko mēra, kad spārni ir uzstādīti un gatavi testēšanai.
Paraugs ar garu spārnu iziet ārpus īsā spārna robežas attālumā, kas ir vienāds ar parauga biezumu d (ieskaitot iespējamo gaisa spraugu). Tātad vertikālajam savienojumam jāatrodas attālumā (200 + d) mm no parauga malas. Ja paraugam ir vertikāls un horizontāls savienojums, īsais spārns sastāv no vienas detaļas ar izmēriem (495 × 1500) ± 5 mm, bet garš spārns ar vertikālu un horizontālu savienojumu sastāv no 4 daļām (kur d ir izstrādājuma biezums).
Lai veiktu pilnīgu testu, ir jātestē vismaz 3 paraugi. Ja rezultāti neatbilst paredzētajai klasifikācijai, var veikt 2 papildu testus, un labākie un sliktākie rezultāti tiks izslēgti no novērtējuma. Ja divas produkta puses ir atšķirīgas un viena no pusēm var tikt pakļauta uguns iedarbībai, ir jāpārbauda abas puses. Ja ir būtiska orientācijas ietekme, ir jāpārbauda abas orientācijas.
Testēšanas ziņojumā ir iekļauta vismaz šāda informācija:
• vispārīgs testētā produkta apraksts;
• informācija par izmantotajiem pamatņiem un stiprināšanas veidiem;
• ugunsgrēka izplatīšanās ātruma indikācija;
• kopējais siltuma izdalīšanās daudzums novērtēšanas periodā;
• kopējais dūmu veidošanās daudzums novērtēšanas periodā;
• dūmu izplatīšanās ātruma indikators;
• vai tika novērota liesmu izplatīšanās uz sāniem garā spārna galā;
• vai tika novērotas krītošas degošas pilieni un daļiņas;
• grafiski attēli no mērījumiem testa laikā;
• fotogrāfijas no testētā parauga pirms un pēc testa;
• informācija par paredzamo gala izmantošanu, ja tā ir zināma.
Ja jums ir nepieciešams veikt būvmateriāla testēšanu atbilstoši standarta EN 13501-1 „Būvmateriālu un būvelementu ugunsdrošības klasifikācija – 1. daļa: Klasifikācija, izmantojot datus no ugunsdrošības testiem” prasībām, lūdzu, sazinieties ar mūsu biroju.
Mēs veiksim šos testus un izsniegsim testu protokolu angļu valodā.
