Eiropas Savienības dalībvalstīm ir dažādas tiesiskās sistēmas. Tajos gadījumos, kad nepieciešams saskaņot juridiskās prasības vai administratīvos nolikumus, Eiropas komisija nosaka lēmumus, kuri pēc Eiropas Padomes apstiprināšanas tiek saukti par direktīvām. Katrā direktīvā tiek norādīta panāktā vienošanās un saskaņoto vienošanos ieviešanas termiņi visu dalībvalstu likumdošanā. Vairākums Jaunās Pieejas direktīvu nosaka prasības, kas saistītas ar produkta izmantošanas drošību.
Dažas no tām ietver citus aspektus, piemēram, energotaupību, mērīšanas līdzekļu rādījumu metroloģisko precizitāti, dažu ierīču transporta drošību.
Saskaņā ar pieņemto koncepciju, kuras pamatā ir Direktīvu izmantošanas universālums, jautājumi, kurus tās aptver, ir formulēti vispārējā izskatā. Direktīvu noteikumi primāri norāda uz mērķiem, kas jāsasniedz un to sasniegšanas darbību virzieniem un ļauj lietotājam brīvi izvēlēties paņēmienus, ar kuru palīdzību šie mērķi tiks sasniegti. Direktīvas ir pilnībā harmonizētas, un to noteikumi aizstāj nacionālās prasības, kuras jāatceļ. Jaunās pieejas direktīvas ir adresētas dalībvalstīm, kurām pienācīgi jāpārnes tās uz savas nacionālās likumdošanas līmeni. Tās paredz CE marķējumu ar dažiem izņēmumiem. Pastāv likumdošanas Akti, kas atzīst Jaunās un Globālās pieejas principus, taču neparedz CE marķējumu. Šī zīme apstiprina, ka produkts atbilst visām ES direktīvu prasībām un ka tika veikta atbilstoša atbilstības vērtējuma procedūra.
Atbilstības vērtēšanas procedūras ir sadalītas vairākās atsevišķās operācijās (tā dēvētie moduļi), kas atšķiras atkarībā no produkta (piemēram, dizains, prototips, pilna ražošana), vērtēšanas metodes (dokumentu kontrole, tipa apstiprināšana, kvalitātes nodrošināšana). Likumdošanas saskaņotību ierobežo pamatprasības. Sīki tehniskie raksturojumi ir iekļauti harmonizējošajos standartos. Harmonizējošie standarti, kuru numuri ir publicēti Oficiālajā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un iekļauti nacionālo standartu izlasē, tiek uzskatīti par atbilstošām pamatprasībām (atbilstības prezumpcija). Ražotājs var demonstrēt atbilstību prasībām, piemērojot produktam harmonizējošos standartus, un šajā gadījumā viņš izmanto atbilstības prezumpcijas privilēģiju.
Tomēr vienotu standartu piemērošana ir brīvprātīga, tāpēc ražotājs nevar tos pielietot, bet demonstrēt atbilstību pēc savas izvēles, piemēram, balstoties uz citām specifikācijām, savām vai ārvalstu.
Šī pieeja ir kā eja, kas ļauj novērtēt pilnībā jaunu produktu atbilstību, kuriem nav risku un kuriem nav saskaņotu standartu. Dažus produktus var aptvert daudzas Jaunās pieejas direktīvas. Ražotājam jābūt vispārējam priekšstatam par eksistējošām Direktīvām un iespējai noteikt, vai produktam var piemērot saskaņotos standartus.
Neskatoties uz to, ka tiem ir brīvprātīgs raksturs, ieteicams tos izmantot, ja tie ir, jo tas ir vienkāršākais, drošākais un lētākais veids kā demonstrēt produkta atbilstību ES prasībām.
Eiropas Savienības Direktīvas un Regulas, kas pieprasa obligātu CE marķējumu produkcijai.
