WEEE direktīva ir paredzēta, lai mudinātu visus atkārtoti izmantot un pārstrādāt elektrisko un elektronisko aprīkojumu. Saskaņā ar WEEE direktīvu ražotājiem tiek ieteikts izstrādāt un ražot aprīkojumu, ņemot vērā šos apsvērumus, un uzņemties atbildību par to elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pārstrādes finansēšanu, kuras tie laišana tirgū. Ražotājiem ir pilnībā jāņem vērā šie jautājumi, izstrādājot savus produktus, un jāsadarbojas ar pilnvarotām reģionālajām iestādēm, lai nodrošinātu atbilstošu elektrisko un elektronisko iekārtu savākšanu, atjaunošanu, pārstrādi un videi nekaitīgu utilizāciju.
Direktīva 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem un izlietotām baterijām un akumulatoriem, ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (Direktīva par baterijām)
Tāpat kā WEEE direktīva, arī direktīva par baterijām ir vērsta uz ražošanas, izplatīšanas, lietošanas, utilizācijas un pārstrādes ietekmes uz vidi samazināšanu. Tajā pašā laikā tā aizliedz piegādāt baterijas un akumulatorus ar noteiktu bīstamo metālu saturu un nosaka prasības bateriju marķēšanai, drošai izņemšanai no sadzīves tehnikas, savākšanai un pārstrādei.
Direktīva 94/62/EK par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem
Direktīva par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem ir vērsta uz iepakojuma atkritumu rašanās novēršanu un iepakojuma atkārtotas izmantošanas un pārstrādes veicināšanu. Saskaņā ar šo direktīvu ražotāji var piedalīties vispārējā Eiropas pārstrādes programmā Green Dot un izmantot simbolu Green Dot uz tirdzniecības iepakojuma.
Direktīva 2011/65/ES par noteiktu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu (RoHS direktīva)
Ražošana ir pilnībā jāatbilst RoHS direktīvai, un nevienā elektriskajā un elektroniskajā iekārtā nedrīkst būt vairāk nekā likumā atļautais svina, dzīvsudraba, kadmija, sešvērtīgā hroma, polibromēto difenilu (PBB) vai polibromēto difenilēteru (PBDE) daudzums.
Elektromagnētiskās saderības direktīva 2014/30/ES (Elektromagnētiskās saderības direktīva)
Elektriskās ierīces ietekmē viena otru, ja tās ir savienotas vai atrodas tuvu viena otrai. Elektromagnētiskās saderības direktīvas mērķis ir kontrolēt šos blakusefektus.
Zemsprieguma iekārtu direktīva 2014/35/ES (LVD)
Saskaņā ar Zemsprieguma iekārtu direktīvu elektriskās iekārtas jāražo tā, lai aizsargātu cilvēkus, mājdzīvniekus un īpašumu no traumām, kas citādi varētu rasties elektriskā kontakta rezultātā, kā arī no briesmām, ko rada ārējie faktori, piemēram, mehāniskas briesmas, ķīmiskas briesmas vai veselības apdraudējums, ko rada troksnis, vibrācija vai ergonomiskie faktori. troksni, vibrāciju vai ergonomiskajiem faktoriem. Ražotājiem, ražojot un testējot savus produktus, ir jāievēro Zemsprieguma iekārtu direktīva.
Direktīva 2009/125/EK, ar ko izveido pamatu enerģijas patēriņa produktu ekodizaina prasību noteikšanai (ErP direktīva)
ErP direktīva pati par sevi neuzliek konkrētas prasības attiecībā uz konstrukciju vai energoefektivitāti, bet nosaka pamatu galveno pasākumu īstenošanai, kas piemērojami konkrētām produktu kategorijām.
Vispārīgā direktīva par produktu drošību 2001/95/EK (GSPD)
GPSD nosaka vispārīgas drošības prasības visiem patēriņa precēm un uzliek patēriņa preču ražotājiem pienākumu uzraudzīt savu produktu drošību un veikt pasākumus, ja tie uzzina, ka ES tirgū ir laists nedrošs produkts.
Regula (ES) 1907/2006 par ķīmisko vielu reģistrēšanu, novērtēšanu, atļaušanu un ierobežošanu (REACH)
Lai gan citi likumi joprojām ir spēkā, REACH pašlaik ir galvenais tiesību akts, kas regulē ķīmisko vielu ražošanu, importu un lietošanu ES. REACH mērķis ir uzlabot cilvēku veselības un vides aizsardzību, un faktiski uzliek rūpniecībai lielāku atbildību par ķīmisko vielu radīto risku pārvaldību.
Papildus reģistrācijas un atļauju saņemšanas prasībām REACH ietver pilnīgus ierobežojumus noteiktu vielu, tostarp ftalātu, lietošanai.
CE marķējums
CE marķējums ir prasība, kas noteikta dažās Eiropas direktīvās, kas attiecas uz „jaunās pieejas” direktīvām (kas ietver daudzas no iepriekš minētajām). CE marķējums ir ražotāja paziņojums, ka viņa produkts atbilst visām attiecīgās direktīvas (direktīvām) prasībām.
