2016. gada 13. oktobrī IEC izdeva jaunu standartu EN 60204-1. Tas nosaka prasības mašīnu elektriskajām iekārtām. Tā iepriekšējā versija ir datēta ar 2005. gadu, un tā ir atsauces dokuments iekārtu ražotājiem par elektrodrošību.
2020. gada aprīlī EN 60204-1: 2018 tika iekļauts saskaņoto standartu sarakstā, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī: no 2021. gada 2. oktobra atbilstības prezumpcija, kas attiecas uz veco standartu EN 60204-1: 2006, zaudēs savu spēku.
IEC 60204-1 satur prasības un ieteikumus attiecībā uz mašīnu elektriskajām iekārtām, lai veicinātu:
- cilvēku un īpašuma drošību;
- kontroles reakcijas konsekvenci;
- vienkāršu ekspluatāciju un apkopi.
Standarts neparedz papildu un īpašas prasības, kas varētu attiekties uz izstrādājuma elektriskajām iekārtām, kuras:
- paredzēti lietošanai ārpus telpām;
- izmanto, apstrādā vai ražo potenciāli sprādzienbīstamus materiālus;
- paredzēti lietošanai potenciāli sprādzienbīstamās un/vai viegli uzliesmojošās vidēs;
- rada īpašus riskus, ražojot vai lietojot noteiktus materiālus;
- paredzēti lietošanai raktuvēs
4. nodaļā ir izklāstītas vispārīgās prasības mašīnu elektriskajai iekārtai.
Konkrēti, tajā ir aprakstītas iespējamās bīstamās situācijas un noteiktas to cēloņi, piemēram:
- elektriskās iekārtas atteices vai darbības traucējumi, kas var izraisīt elektrisko strāvu, loku vai ugunsgrēku;
- vadības ķēžu atteices vai darbības traucējumi, kas var izraisīt mašīnas darbības traucējumus;
- barošanas avotu traucējumi vai pārtraukumi, kā arī barošanas ķēžu darbības traucējumi vai atteices, kas var izraisīt mašīnas darbības traucējumus;
- ķēžu nepārtrauktības zudums, kas var izraisīt drošības funkcijas atteikumu, piemēram, ķēžu, kas ir atkarīgas no slīdošiem vai kustīgiem kontaktiem;
- elektriskie traucējumi, piemēram, elektromagnētiskie, elektrostatiskie, kas rodas ārpus elektroiekārtas vai tiek radīti iekšā, izraisot mašīnas darbības traucējumus;
- uzkrātās enerģijas atbrīvošanās, kas izraisa elektriskā strāva, negaidīta kustība, kas var izraisīt traumas;
- akustiskais troksnis un mehāniskā vibrācija līmenī, kas izraisa veselības problēmas cilvēkiem;
- virsmas temperatūra, kas var izraisīt traumas.
Standarts nosaka, ka ražotājs gan projektēšanas, gan izstrādes posmā identificē briesmas un ar tām saistītos riskus. Ja briesmas nevar novērst vai riskus nevar pietiekami samazināt, izmantojot sākotnēji drošas projektēšanas pasākumus, jāparedz aizsardzības pasākumi riska samazināšanai.
Standarts nosaka, atkarībā no barošanas avota veida (maiņstrāva vai līdzstrāva), parametrus, kuriem elektriskajām iekārtām jāatbilst, lai tās darbotos pareizi.
Maiņstrāvas avota gadījumā standarts nosaka šādas īpašības:
- spriegums;
- frekvence;
- harmonikas;
- sprieguma pārtraukums;
- sprieguma kritumi.
Gadījumā, ja barošana ir ar līdzstrāvu, atkarībā no sprieguma lēciena, standarts nosaka šādas īpašības:
No baterijām:
- spriegums;
- sprieguma pārtraukums.
No pārveidošanas iekārtām:
- spriegums;
- sprieguma pārtraukums.
Standarts nosaka, ka elektriskā iekārta atbilst fiziskajiem apstākļiem un ekspluatācijas apstākļiem, kuros tā tiek izmantota atbilstoši paredzētajam mērķim. Ja tiek piemēroti īpaši apstākļi vai norādītās robežas tiek pārsniegtas, var būt nepieciešama informācijas apmaiņa starp lietotāju un piegādātāju.
Atbilstoši fiziskajai videi standarts analizē šādus parametrus:
- Elektromagnētiskā saderība (EMS): elektriskajām iekārtām nedrīkst radīt elektromagnētiskos traucējumus, kas pārsniedz līmeni, kas atbilst to paredzētajai darba videi.
Turklāt elektriskajām iekārtām jābūt pietiekami izturīgām pret elektromagnētiskajiem traucējumiem, lai tās varētu darboties paredzētajā vidē.
- Vides gaisa temperatūra: minimālā prasība visai elektriskajai iekārtai ir pareiza darbība vides gaisa temperatūrā ārpus skapja no +5 °C līdz +40 °C.
- Mitrums: iekārtai jādarbojas pareizi, ja relatīvais mitrums nepārsniedz 50 % pie maksimālās temperatūras +40 °C.
- Augstums: elektriskajai iekārtai jādarbojas normāli augstumā līdz 1000 m virs vidējā jūras līmeņa.
- Piesārņojošas vielas: elektriskā iekārta ir pienācīgi aizsargāta pret cietu vielu un šķidrumu iekļūšanu.
- Jonizējošais un nejonizējošais starojums: ja iekārta ir pakļauta starojuma ietekmei, ir jāveic papildu pasākumi, lai izvairītos no iekārtas darbības traucējumiem un izolācijas paātrinātas bojāšanās.
- Vibrācija, triecieni un sitieni: ražotājam ir pienākums novērst nevēlamu vibrācijas, triecienu un sitienu ietekmi.
- Transportēšana un uzglabāšana: iekārta ir projektēta tā, lai izturētu transportēšanas un uzglabāšanas temperatūras ietekmi diapazonā no -25 °C līdz + n 55 °C un īsu laiku, kas nepārsniedz 24 stundas, temperatūrā līdz +70 °C.
- Apstrādes nosacījumi: smags un apjomīgs elektriskais aprīkojums, kas jānoņem no transportēšanai paredzētās mašīnas vai kas nav atkarīgs no mašīnas, ir jāaprīko ar atbilstošiem pārvietošanas līdzekļiem.
5. nodaļā ir sniegtas prasības par barošanas vadu savienojumiem un ierīcēm atslēgšanai un izslēgšanai.
Standarts iesaka, lai mašīnas elektriskā iekārta, ja tas ir praktiski iespējams, tiktu pieslēgta vienam barošanas avotam.
Ja mašīnas piegādes komplektā nav iekļauta spraudnis pieslēgšanai barošanas avotam, iesaka, lai barošanas vadi tiktu pieslēgti barošanas atslēgšanas ierīcei.
6 - Aizsardzība pret elektriskās strāvas triecienu
Standarta 6. nodaļā ir noteikti pasākumi aizsardzībai pret elektriskās strāvas triecienu.
6.2.2. punktā ir noteikti pasākumi, lai samazinātu risku saņemt elektriskās strāvas triecienu no daļām, kas atrodas zem sprieguma. Konkrēti, standartā ir teikts:
Strāvas vadītājām daļām jāatrodas apvalkos, kas nodrošina aizsardzību pret kontaktu ar strāvas vadītājām daļām, kas nav zemākas par IP2X vai IPXXB.
7 - Iekārtu aizsardzība
7. nodaļā ir sīki aprakstīti pasākumi, kas jāveic, lai aizsargātu iekārtas no ietekmes:
- strāvas pārslodze īssavienojuma dēļ;
- pārslodze un/vai dzinēju dzesēšanas zudums;
- anomāla temperatūra;
- barošanas sprieguma zudums vai samazināšanās;
- ātruma pārsniegšana, mašīnu elementu;
- īssavienojums ar zemi/atlikušais strāvas stiprums;
- nepareiza fāžu secība;
- pārspriegums sakarā ar zibens izlādes un komutācijas lēcieniem.
7.2. punktā aprakstīta maksimālā strāvas aizsardzība. Standarts apraksta šādas shēmas:
- Barošanas vadi § 7.2.2
- Jaudas ķēdes § 7.2.3
- Vadības ķēdes § 7.2.4
- Rozetes un ar tām saistītie vadītāji § 7.2.5
- Apgaismojuma shēmas § 7.2.6
- Transformatori § 7.2.7
- Punkts ar samazinātu šķērsgriezuma laukumu § 7.2.8
Standarts nosaka nosacījumus, kas jāizpilda, lai neuzstādītu pārslodzes aizsardzības ierīci, samazinot šķērsgriezuma laukumu.
7.2.9. punktā norādīts, ka nominālā atslēgšanas spēja īsslēguma gadījumā jābūt vismaz vienādai ar paredzamo īsslēguma strāvu uzstādīšanas vietā.
7.2.10. punktā standarts nosaka, ka nominālā drošinātāju strāva vai pārslodzes aizsardzības ierīču iedarbināšanas strāva jāizvēlas pēc iespējas zemāka, bet atbilstoša paredzamajai pārslodzei.
Standarta 7.3. punktā aprakstīta dzinēju aizsardzība pret pārkaršanu. Standarts nosaka, ka dzinēja aizsardzība pret pārkaršanu ir paredzēta katram dzinējam, kura jauda pārsniedz 0,5 kW.
Dzinēju aizsardzība pret pārkaršanu tiek panākta ar:
- aizsardzību pret pārslodzi;
- aizsardzību pret pārkaršanu; vai
- strāvas ierobežojošu aizsardzību.
Vadības ķēdes un vadības funkcijas
Attiecībā uz vadības funkcijām norma apkopojusi trīs kategorijas apstāšanās funkcijas:
- 0. kategorijas apstāšanās;
- 1. kategorijas apstāšanās;
- 2. kategorijas apstāšanās.
9.2.3. punktā sīki aprakstītas produkta funkcijas, kur atrodam:
- Palaišana: palaišanas funkcija jādarbojas, kad tiek pievadīts strāvas padeve attiecīgajai ķēdei.
- Apstāšanās: apstāšanās funkcijai ir jābūt prioritārai attiecībā pret atbilstošajām palaišanas funkcijām.
- Avārijas darbības (avārijas apstāšanās, avārijas atslēgšana)
Avārijas apstāšanās: tai ir jādarbojas kā 0. kategorijas apstāšanās vai kā 1. kategorijas apstāšanās. Avārijas apstāšanās kategorijas izvēle ir atkarīga no produkta riska novērtējuma rezultātiem.
Avārijas atslēgšana: to panāk, atslēdzot attiecīgo barošanas avotu ar elektromehānisko slēdžu palīdzību, kas izraisa kategorijas 0 apstāšanos mašīnas piedziņām, kas ir pieslēgtas šim barošanas avotam.
9.2.3.5. punktā ir aprakstīti darba režīmi un aizsardzības pasākumi, kas jānodrošina, ja produkts ir projektēts un izgatavots tā, lai to varētu izmantot vairākos darba režīmos. Konkrēti, standarts norāda, ka režīmu selektors var būt bloķēts katrā pozīcijā. Katram slēdža stāvoklim jābūt skaidri identificējamam un atbilstošam vienam darba režīmam. Ražotājam ir pienākums uzlabot aizsardzības pasākumus katram darba režīmam.
Ir skaidri norādīts, ka režīma izvēle pati par sevi nedrīkst izraisīt produkta darbību.
Standarts nākamajos punktos apraksta pagaidu vadību [§ 9.2.3.7]; divroku vadību [9.2.3.8]; vadības ieslēgšanu [§ 9.2.3.9]; kombinētu vadību ar palaišanu un apstādināšanu [§ 9.2.3.10].
10 - Operatora interfeiss un vadības ierīces, kas uzstādītas uz stāva
Standarta 10. nodaļā ir sniegti noteikumi, kas ražotājam jāievēro attiecībā uz operatora interfeisu un vadības ierīcēm, kas uzstādītas uz stāva. Standarts nosaka:
Neparedzētas darbības iespēja jāminimizē, piemēram, novietojot ierīces atbilstošā konstrukcijā, veicot papildu aizsardzības pasākumus.
Ražotājs pievērš īpašu uzmanību operatora ievades ierīču, piemēram, skārienjūtīgo ekrānu, tastatūru un tastatūru, kas paredzētas bīstamu mašīnas darbību vadībai, kā arī sensoru, kas var iedarbināt mašīnu, izvēlei, izvietojumam, programmēšanai un izmantošanai.
Ražotājam ir jāuzstāda vadības ierīces tā, lai tās būtu viegli pieejamas apkopes un remonta veikšanai un lai līdz minimumam samazinātu iespēju tās bojāt, veicot tādas darbības kā iekraušanas un izkraušanas darbi.
Standarts nosaka, ka operatora interfeisa vadības ierīcēm ir jābūt minimālajai aizsardzības pakāpei pret saskari ar strāvas vadījošām daļām IPXXD.
Standarta 10.2. punktā ir ietvertas prasības par piedziņas krāsām un marķējumu.
Standarts apkopojis krāsas šādām funkcijām:
- izpildmehānismu palaišana/ieslēgšana;
- avārijas apstādināšanas un avārijas atslēgšanas piedziņas;
- izpildmehānismi apstādināšanai/atslēgšanai;
- izpildmehānismu atiestatīšana;
- piedziņas ar kustības fiksāciju.
Vadības iekārtas: izvietojums, uzstādīšana un korpusi
Standarta 11. nodaļā ir aprakstītas vadības iekārtas.
Ražotājam ir pienākums uzstādīt visas vadības ierīces tādā režīmā, lai atvieglotu:
- to pieejamību un apkopi;
- to aizsardzību pret ārējiem apstākļiem vai apstākļiem, kādos tie ir paredzēti darbam;
- ekspluatāciju, apkopi un ar to saistīto aprīkojumu.
Ražotājam ir atļauts uzstādīt tikai vadības, indikācijas, mērīšanas un dzesēšanas ierīces uz durvīm vai korpusu lūku vākiem.
Neelektriskās daļas un ierīces, kas nav tieši saistītas ar elektriskajām iekārtām, nedrīkst atrasties korpusu iekšpusē, kuros atrodas vadības ierīces. Tādas ierīces kā elektromagnētiskie vārsti ir jānošķir no citām elektriskajām iekārtām.
Turklāt ražotājam ir jāiedala termināli grupās:
- jaudas ķēdes;
- vadības shēmas;
- citas vadības ķēdes, kas tiek barotas no ārējiem avotiem.
Grupas var uzstādīt blakus, ja katra grupa ir viegli identificējama.
Vadi un kabeļi
Standarta 12. nodaļā ir sniegtas prasības attiecībā uz vadiem un kabeļiem.
Ražotājam ir jāizvēlas vadi tā, lai tie atbilstu ekspluatācijas apstākļiem un ārējiem apstākļiem.
Elektromontāžas prakse
13. nodaļā ir aprakstītas pieslēgšanas metodes.
Parasti visiem savienojumiem, īpaši aizsardzības savienojumu ķēdēm, jābūt aizsargātiem pret nejaušu atslābumu.
Divu vai vairāku vadu pieslēgšana vienam terminālam ir atļauta tikai tad, ja termināls ir paredzēts šim nolūkam. Tomēr standartā ir teikts, ka tikai viens aizsardzības vads drīkst būt pieslēgts vienam termināla pieslēguma punktam.
Ražotājs marķē spailes uz spailu blokiem, lai tās atbilstu apzīmējumiem, kas izmantoti shēmās. Vadītāji ir jāidentificē ar numuru, burtu un ciparu apzīmējumu, krāsu, krāsu un skaitļu kombināciju vai burtu un ciparu apzīmējumu. Ja tiek izmantoti skaitļi, tiem jābūt arābu cipariem; burtiem jābūt romiešu cipariem.
Aizsardzības vadītājam / aizsardzības zemējuma vadam jābūt viegli atšķiramam no citiem vadiem pēc formas, novietojuma, marķējuma vai krāsas. Ja identifikācija tiek veikta tikai pēc krāsas, visā vadītāja garumā jāizmanto divkrāsu kombinācija
ZAĻŠ-DZELTENS. Gadījumos, kad aizsardzības vadu var viegli identificēt pēc tā formas, novietojuma vai konstrukcijas, vai ja izolētais vads nav viegli pieejams vai ir daļa no daudzvadu kabeļa, krāsu kodēšana visā tā garumā nav nepieciešama. Tomēr, ja vads nav skaidri redzams visā tā garumā, galiem vai pieejamajām vietām ir jābūt skaidri marķētiem ar grafisku simbolu, burtiem PE vai divkrāsu kombināciju ZELENO-DZELTENO.
Standarta 13.2.4. punktā ir norādīts krāsu kodējums, ko izmanto vadu identifikācijai.
- MELNS: maiņstrāvas un līdzstrāvas barošanas ķēdes;
- SARKANS: maiņstrāvas vadības ķēdes;
- ZILS: līdzstrāvas vadības ķēdes;
- ORANŽA: izslēgtas shēmas.
Vadi korpusa iekšienē jānostiprina tur, kur tas nepieciešams, lai tos noturētu vietā. Ražotājs montē elektriskās iekārtas korpusa iekšienē tā, lai vadu varētu modificēt no korpusa priekšpuses.
Vadi un to savienojumi, kas atrodas ārpus elektriskās iekārtas korpusa, jāievieto piemērotos kanālos (kabeļu vadu sistēmās vai kabeļu kanālos), izņemot kabeļus ar atbilstošu aizsardzību, kurus var izvietot bez kanāliem un izmantojot kabeļu traukus vai kabeļu atbalsta līdzekļus vai bez tiem.
16 - Marķējums, brīdinājuma zīmes un simboli
Standarta 16. nodaļā aprakstīts marķējums, brīdinājuma zīmes un simboli, kas jāuzliek uz elektriskajām iekārtām.
Parasti visiem korpusiem, uz kuriem nav skaidri norādīts, ka tie satur elektriskās iekārtas, kas var radīt elektriskās strāvas trieciena risku, ir jābūt marķētiem ar grafisku simbolu:
- Tehniskā dokumentācija
Standarta 17. nodaļā ir sniegts tehniskās dokumentācijas apraksts.
Ražotājam ir pienākums sniegt nepieciešamo informāciju elektriskā aprīkojuma identifikācijai, transportēšanai, uzstādīšanai, lietošanai, tehniskajai apkopei, ekspluatācijas pārtraukšanai un utilizācijai.
Konkrēti, standarts prasa, lai ražotājs sniegtu:
a) galveno dokumentu par elektriskajām iekārtām kopumā, kurā uzskaitīti papildu dokumenti, kas saistīti ar elektriskajām iekārtām;
b) elektriskās iekārtas identifikāciju;
c) informāciju par uzstādīšanu un montāžu;
d) instrukciju par vienlaikus pieejamo svešo vadītspējīgo daļu pieslēgšanu tiešā mašīnas tuvumā, piemēram, pie aizsardzības savienojuma ķēdes;
e) Informācija par darbību un ekspluatāciju;
e) informācija par elektriskās iekārtas apkopi;
g) informācija par apstrādi, transportēšanu un uzglabāšanu, ja nepieciešams;
h) Informācija par pareizu detaļu izjaukšanu un apstrādi.
Pārbaude
18. nodaļā standarts detalizēti apraksta pārbaudi, ko veic ražotājs.
