Pirmais riska novērtēšanas posms ir mehānismu robežu noteikšana, kas ietver mehānismu paredzamo izmantošanu. Mašīnas ne vienmēr ir drošas visiem iespējamajiem lietojumiem: piemēram, metālapstrādes mašīnu ražotājs parasti nav projektējis tehniku drošai koksnes apstrādei un otrādi; piemēram, mobilās pacelšanas darba platformas ražotājs parasti nav projektējis mašīnu, ko varētu droši izmantot kā celtni. Tāpēc ražotāja riska novērtējums, kā arī iekārtu projektēšana un konstrukcija jābalsta uz konkrētu lietojumu.
Mašīnas paredzētā lietojuma specifikācijā jāiekļauj, ja tas ir piemēroti, dažādi mašīnas darbības režīmi un lietošanas posmi.
Jo īpaši precīzi jānosaka parametri, no kuriem ir atkarīga mašīnu droša lietošana, un to robežvērtības. Šādi parametri ir, piemēram, maksimālā slodze uz pacelšanas tehniku; maksimālais slīpums, pie kura mobilā tehnika var tikt izmantota bez stabilitātes zuduma, maksimālais vēja ātrums, pie kura tehnika var tikt droši izmantota ārpus telpām, maksimālie sagatavju izmēri un materiāla veids, kuru var droši apstrādāt ar mašīnu.
Iekārtas paredzētais lietojums ir lietojums, kas ir noteikts un aprakstīts ražotāja instrukcijās.
Iekārtas stacionāru platību apkalpošanai ir iekārtas, kas paredzētas preču, cilvēku vai gan preču, gan cilvēku pārvietošanai starp iepriekš noteiktiem līmeņiem vai stāviem ēkā vai būvē. Mašīnas, kas apkalpo stacionāras platības, ietver, piemēram, pacēlājus tikai precēm, pacēlājus būvlaukumiem precēm un cilvēkiem, pacēlājus, kas savienoti ar iekārtām, piemēram, torņu celtņi vai vēja ģeneratori, lai piekļūtu darba vietām, mājas pacēlāji, pacēlāju platformas cilvēkiem ar ierobežotu mobilitāti.
Mašīnas, kas apkalpo stacionāras platības, ir jānošķir no mašīnām, kas paredzētas, lai nodrošinātu piekļuvi vietām augstumā, kur piekļuve transportlīdzeklim un no tā ir paredzēta tikai vienā līmenī (parasti zemes līmenī), piemēram, pacelšanās uz masta vai piekārta stāvoklī, platformas, uz kurām neattiecas noteiktas prasības.
