Galvenā iezīme lielākajai daļai Savienības harmonizējošo tiesību aktu ir tiesību aktu harmonizācijas ierobežošana ar pamatprasībām, kas ir sabiedrības interesēs. Šīs prasības attiecas uz lietotāju (parasti patērētāju un darba ņēmēju) veselības un drošības aizsardzību, bet var attiekties arī uz citām pamatprasībām (piemēram, īpašuma, ierobežoto resursu vai vides aizsardzība).
Pamata prasības ir nodrošināt un garantēt augstu aizsardzības līmeni. Tās rodas noteiktu ar produktu saistītu briesmu dēļ (piemēram, fiziskā un mehāniskā izturība, uzliesmojamība, ķīmiskās, elektriskās vai bioloģiskās īpašības, higiēna, radioaktivitāte, precizitāte) vai saistītas ar produktu un tā īpašībām (piemēram, noteikumi par materiāliem, dizainu, konstrukciju, ražošanas procesu, ražotāja instrukcijām) vai noteikt galveno aizsardzības mērķi (piemēram, izmantojot piemēru sarakstu). Bieži vien tās ir šo aspektu kombinācija. Tādējādi uz produktu vienlaikus var attiekties vairāki Savienības harmonizācijas akti, jo, lai aptvertu visas attiecīgās sabiedrības intereses, vienlaikus jāpiemēro dažādu Savienības harmonizācijas aktu pamatprasības.
Būtiskās prasības jāpiemēro atkarībā no produkta raksturīgajiem riskiem. Tāpēc ražotājiem jāveic riska analīze, lai vispirms identificētu visus iespējamos riskus, kas var rasties saistībā ar produktu, un noteiktu produktam piemērojamās būtiskās prasības. Šī analīze jādokumentē un jāiekļauj tehniskajā dokumentācijā. Turklāt ražotājam ir jādokumentē novērtējums par to, kā viņš ir noteicis identificētos riskus, lai garantētu, ka produkts atbilst attiecīgajām būtiskajām prasībām (piemēram, piemērojot saskaņotus standartus). Ja tiek piemērota tikai daļa no saskaņotā standarta vai tas neaptver visas pamatprasības, ir jādokumentē līdzekļi, ar kuriem tiek izpildītas pamatprasības, kas nav iekļautas standartā.
Būtiskās prasības nosaka sasniedzamos rezultātus vai novēršamos draudus, bet nenoteic tehniskos risinājumus to sasniegšanai. Konkrēts tehniskais risinājums var būt noteikts standartā vai citās tehniskajās specifikācijās vai sasniegts saskaņā ar vispārējām inženierzinātņu vai zinātnes zināšanām, kas izklāstītas inženierzinātņu un zinātnes literatūrā, pēc ražotāja ieskatiem. Pateicoties šai elastībai, ražotāji var izvēlēties, kā izpildīt prasības. Turklāt tas ļauj, piemēram, pielāgot materiālus un produkta dizainu tehnoloģiskajam progresam. Attiecīgais Savienības tiesību akts par pamatprasībām neparedz regulāru pielāgošanu tehnoloģiskajam progresam, jo atbilstības novērtējums balstās uz stāvokli brīdī, kad produkts tiek laists tirgū.
Būtiskās prasības ir izklāstītas atbilstošajās sadaļās vai pielikumos atsevišķos Savienības saskaņošanas tiesību aktos. Lai gan detalizētas ražošanas specifikācijas nav iekļautas būtiskajās prasībās, formulējumu detalizācijas pakāpe dažādos Savienības saskaņošanas aktos ir atšķirīga. To formulējumam jābūt pietiekami precīzam, lai, iekļaujot tos valsts tiesību aktos, tie radītu juridiski saistošas saistības, kuras var izpildīt, un atvieglotu Eiropas Standartizācijas organizācijai standartizācijas pieprasījumu sagatavošanu, lai izstrādātu saskaņotus standartus. Turklāt tās jāformulē tā, lai to atbilstību varētu novērtēt pat tad, ja nav saskaņotu standartu vai ja ražotājs ir nolēmis nepiemērot saskaņotus standartus.