Bīstamas degvielas putekļu radītās briesmas ir tik potenciāli nopietnas, ka minimālu drošības pasākumu ieviešana riska novēršanas un novērtēšanas plāna ietvaros ir vai nu likumā noteikta, vai stingri ieteicama lielākajai daļai ražošanas uzņēmumu visā pasaulē – pat tiem, kur sprādziena iespējamība ir ārkārtīgi maza.
ES ir divas galvenās direktīvas – ATEX 153, kas nosaka minimālās prasības darbinieku veselībai un drošībai, un ATEX 114, kas garantē, ka iekārtu piegādātāji nodrošina visefektīvākos risinājumus, lai uzlabotu drošību potenciāli sprādzienbīstamās vidēs.
ATEX 153 1999/92/EK prasības, agrāk pazīstamas kā ATEX 137 vai „sociālā” direktīva vai „darba vietas direktīva”, uzliek darba devējiem pienākumu novērtēt potenciālo risku savos uzņēmumos, neatkarīgi no sprādzienbīstamas putekļu veidošanās varbūtības. Ja viņiem ir pietiekamas zināšanas, šo riska novērtējumu var veikt – regulāri – darba devēja darba aizsardzības un drošības personāls, izmantojot direktīvas 8. pantā minēto pārbaudes sarakstu, lai palīdzētu novērst pašreizējos riskus, kas saistīti ar uzliesmojošu putekļu klātbūtni.
No likumdošanas viedokļa vissvarīgākais aspekts ir visu dokumentu par sprādzienu novēršanu uzturēšana, norādot pasākumus un pasākumus seku mīkstināšanai, kas tika (vai netika) veikti incidenta gadījumā.
Novērtējumā ietilpst rūpnīcas klasifikācija pa zonām, gāzes vai putekļu sprādzienbīstamības risku diferenciācija un to potenciālā varbūtība. Saskaņotie standarti sērijā EN 60079 apraksta šo klasifikāciju: no „Nav riska”, ja rūpnīcā nav potenciālas gāzes vai putekļu atmosfēras, līdz zonai 22 (vai zonai 2 gāzei), kur risks var pastāvēt līdz 10 stundām gadā. Zona 21 (zona 1 gāzei), kur risks pastāv līdz 1000 stundām gadā, un, visbeidzot, zona 20 (zona 0 gāzei), kur risks pastāv bieži vai pastāvīgi.
Jebkuras nopietnas izmaiņas, kas radušās ražīguma palielināšanās vai tehnoloģiju attīstības rezultātā, prasīs jaunu dokumentu par sprādziendrošību, tāpēc būs ļoti noderīgi noteikt jebkādus turpmākus modernizācijas vai paplašināšanas plānus. Ja izmaiņas procesā radīs nepieciešamību pēc citas ATEX sertifikācijas, iekārtas var modificēt, bet, lai nodrošinātu atbilstību CE, būs nepieciešama atkārtota sertifikācija no pilnvarotas iestādes vai eksperta.
Ražotājiem ir pienākums nodrošināt iekārtas ar pareizu marķējumu un sniegt skaidru informāciju par jebkādiem atlikušajiem riskiem, drošu lietošanu un jebkādiem ierobežojumiem.
